eVeselībasPunkts

COVID-19: jautājumi un atbildes

Materiāls sagatavots 23.02.2020

Kas ir koronavīrusi?

Koronavīrusi ir liela vīrusu saime, kas var izraisīt cilvēku un dzīvnieku slimības. Cilvēkiem vairāku veidu koronavīrusi izraisa elpceļu infekcijas, sākot ar saaukstēšanos un beidzot ar daudz smagākām slimībām, piemēram, Tuvo Austrumu respiratoro sindromu (MERS) un Smago akūto resporatoro sindromu (SARS). Nesen atklātais koronavīruss izraisa koronavīrusa COVID-19 slimību.

Kas ir COVID-19?

COVID-19 ir infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir nesen atklātais koronavīruss. Šis jaunais vīruss un slimība nebija zināma pirms tā uzliesmojuma sākuma Uhaņā (Ķīnā) 2019. gada decembrī.

Kādi ir COVID-19 simptomi?

COVID-19 izplatītākie simptomi ir drudzis, nogurums un sauss klepus. Pacientiem var būt dažādas sāpes, aizlikts deguns, iesnas, iekaisis kakls vai caureja. Šie simptomi parasti ir viegli un sākas pakāpeniski. Dažiem cilvēkiem, kuri ir inficējušies, nav novērojami nekādi simptomi un viņi nejūtas slikti. Lielākā daļa cilvēku (apmēram 80%) no slimības atveseļojas bez nepieciešamības pēc speciālas aprūpes. Aptuveni 1 no katriem 6 cilvēkiem, kuri ir inficējušies, saslimst smagi un viņam rodas grūtības elpot. Gados vecākiem cilvēkiem un tiem cilvēkiem, kuriem ir nopietnas medicīniskas problēmas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi vai diabēts, ir lielāka varbūtība saslimt smagāk. Apmēram 2% cilvēku no tiem, kuriem diagnosticēts COVID-19, ir miruši. Cilvēkiem ar drudzi, klepu un grūtībām elpot, ir jāmeklē medicīniskā palīdzība.

www.freepik.com

COVID-19 izplatās?

Inficēties ir iespējams no citiem cilvēkiem, kuri ir saslimuši ar COVID-19. Slimība no viena cilvēka uz otru var izplatīties caur nelieliem pilieniņiem no deguna vai mutes, kad ar COVID-19 saslimis cilvēks klepo vai izelpo. Šīs pilītes nokļūst uz priekšmetiem vai virsmām ap cilvēku. Pieskaroties šiem priekšmetiem vai virsmām un pēc tam pieskaroties savām acīm, degunam vai mutei, notiek inficēšanās ar COVID-19. Tāpat cilvēks var inficēties ar COVID-19, ja viņš ieelpo pilienus no inficētas personas ar COVID-19, kas tos izklepo vai izelpo. Tāpēc ir svarīgi atrasties vairāk nekā 1 metra attālumā no personas, kura ir saslimusi.

Vai vīruss, kas izraisa COVID-19, var tikt nodots caur gaisu?

Līdzšinējie pētījumi liecina, ka vīruss, kas izraisa COVID-19, galvenokārt tiek pārnests, nonākot saskarē ar elpošanas ceļu pilieniem, nevis caur gaisu.

Vai ir iespējams infecēties ar COVID-19 no personas, kurai nav novērojamu simptomu?

Galvenais slimības izplatīšanās veids ir caur elpceļu pilieniem, kurus izvada kāds, kurš, piemēram, klepo. Ir ļoti zems risks saslimt ar COVID-19, saskaroties ar personu, kurai nav novērojami nekādi simptomi. Daudziem cilvēkiem ar COVID-19 ir novērojami tikai viegli simptomi. Īpaši šis attiecas uz agrīnām slimības stadijām. Ir iespējams inficēties ar COVID-19 no kāda, kuram ir tikai viegls klepus un viņš nejūtas slikti.

Vai ir iespējams inficēties ar COVID-19 no kāda slima cilvēka fekālijām?

Inficēšanās risks ar COVID-19 no inficētas personas fekālijām ir zems. Lai gan sākotnējie izmeklējumi liecina, ka dažos gadījumos vīruss varētu būt fekālijās, izplatīšanās pa šādu ceļu nav galvenā uzliesmojuma pazīme.

Karolina Grabowska

Karolina Grabowska, Kaboompics

Drošības pasākumi

Sekojiet līdzi jaunākajai informācijai par COVID-19 vīrusa uzliesmojumu, kas ir pieejama Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mājaslapā un savas valsts veselības autoritāšu informācijas kanālos. Lielākajai daļai inficēto cilvēku ir vieglas slimības izspausmes un tie atveseļojas, taču var būt daudz smagāki gadījumi. Rūpējieties par savu veselību un pasargājiet citus, ievērojot sekojošo:

  • Regulāri un rūpīgi mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai izmantojiet roku dezinfekcijas līdzekļus. Šādi tiek nogalināts vīruss, kas var būt nonācijs uz Jūsu rokām.
  • Ievērojiet vismaz 1 metra attālumu starp sevi un visiem, kas klepo vai šķauda. Kad kāds klepo vai sķauta, tad no viņa deguna vai mutes var izdalīties mazas šķidruma pilītes, kurās var būt vīruss. Ja esat pārāk tuvu, tad ir iespējams, ka šos pilienus varat ieelpot un, ja klepojošajai vai šķaudošajai personai ir COVID-19, ir iespējams inficēties.
  • Neaiztieciet acis, degunu un muti. Ar rokām tiek skartas daudzas virsmas, un no tām var uzņemt vīrusus. Pēc tam, kad šādā ceļā vīruss nonācis uz rokas, ir iespējams inficēties, aiztiekot savas acis, degunu va muti.
  • Pārliecinaties, ka Jūs un apkārtējie cilvēki ievēro labo praksi klepjot vai šķaudot – to darot saliektā elkonī, aizklājot savu degunu un muti. Ja tiek klepots vai šķaudīts kādā salvetē, tā nekavējoties ir jāizmet noslēgtā tvertnē.
  • Palieciet mājās, ja jūtaties slikti. Ja Jums ir drudzis, klepus un apgrūtinātā elpošana, meklējiet medicīnisko palīdzību – iepriekš sazinieties ar medicīnas iestādi attālināti.
  • Regulāri sekojiet līdzi notikumiem saistībā ar vīrusa izplatību un savas valsts veselības nozares institūciju ieteikumiem un sniegtajai informācijai. Šīm institūcijām būs jaunākā informācija par to, vai COVID-19 izplatās Jūsu reģionā, kā arī viņi varēs sniegt padomus, kā pasargāt sevi un apkārtējos cilvēkus.

Drošības pasākumi personām, kuras atrodas vai nesen (pēdējo 14 dienu laikā) ir apmeklējušas apgabalus, kur izplatās COVID-19.

  • Rīkojieties saskaņā ar iepriekš minētajiem drošības pasākumiem.
  • Ja sākat justies slikti, pat ar viegliem simptomiem, piemēram, galvassāpēm un nelielām iesnām, palieciet mājās līdz atveseļojaties. Izvairīšanās no kontakta ar citiem un medicīnisko iestāžu apmeklēšana palīdzēs pasargāt apkārtējos cilvēkus no iespējamas inficēšanās ar COVID-19 un Jūs no citiem vīrusiem.
  • Ja Jums ir drudzis, klepus un apgrūtināta elpošana, nekvējoties meklējiet medicīnisko palīdzību, jo tas var būt saistīts ar elpceļu infekciju vai kādu citu nopietnu stāvokli. Zvaniet iepriekš speciālistiem un sniedziet informāciju par visiem saviem nesenajiem ceļojumiem vai kontaktēšanos ar cilvēkiem, kas ir ceļojuši. Šādi veselības aprūpes sniedzējs spēs operatīvāk novirzīt Jūs uz pareizo iestādi. Tas palīdzēs novērst iespējamo COVID-19 un citu vīrusu izplatīšanos.

Cik liela ir iespējamība inficēties ar COVID-19?

Risks ir atkarīgs no tā, kur Jūs dzīvojat, vai arī no tā, kur Jūs nesen esat ceļojis. Inficēšanās risks ir augstāks tajos reģionos, kuros jau daudziem cilvēkiem ir diagnosticēts COVID-19. Vairāk nekā 95% no visiem COVID-19 inficēšanās gadījumiem ir Ķīnā, galvenokārt Hubei provincē. Citās pasaules daļās cilvēkiem risks saslimt ar COVID-19 pašlaik ir zems, taču ir svarīgi apzināties situāciju un sagatavotību savā reģionā.

Vai man vajadzētu uztraukties par COVID-19?

Ja neatrodieties reģionā, kurā izplatās COVID-19, vai neesat atceļojis no kāda no šiem reģioniem, vai bijis ciešā kontaktā ar kādu, kurš nav juties labi, tad iespējamība inficēties ir zema. Ir saprotams, ka Jūs varat atrasties stresa stāvoklī un uztraukties par situāciju. Ir ieteicams iegūt faktus, kas Jums palīdzētu korekti noteikt riskus un veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus. Valsts veselības atbildīgās institūcijas, medicīnas iestādes un darba devējs ir iespējamie precīzas informācijas avoti par COVID-19 un to, vai tas atrodas Jūsu reģionā. Ja atrodaties apgabalā, kurā ir COVID-19 uzliesmojums, Jums ir nopietni jāuztver saslimšanas risks. Rīkojieties saskaņā ar nacionālā vietējā līmeņa veselības iestāžu sniegtajiem ieteikumiem. Lai arī lielākajai daļai cilvēku COVID-19 izraisa tikai vieglus simptomus, tas var radīt arī nopietnas veselības problēmas. Retākos gadījumos slimība var būt letāla.

Kurš ir pakļauts smagam slimības attīstības riskam?

Kamēr mēs joprojām mācāmies par to, kā COVID-2019 ietekmē cilvēkus, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar jau esošiem veselības traucējumiem, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, sirds slimībām vai diabētu nopietnas slimības attīstās biežāk nekā citiem.

Maria Kaloudi, Freeimages

Maria Kaloudi, Freeimages

Vai antibiotikas ir efektīvas COVID-19 novēršanā un ārstēšanā?

Nē. Antibiotikas nedarbojas pret vīrusiem, tās darbojas tikai pret baktēriju infekcijām. COVID-19 izraisa vīruss, tāpēc antibiotikas nedarbojas. Tās nevajadzētu izmantot kā līdzekli COVID-19 profilaksei vai ārstēšanai. Bakteriālās infekcijas ārstēšanai tās jāizmanto tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem.

Vai ir izstrādāta vakcīna, zāles vai ārstēšanas procedūras COVID-19 ārstēšanai?

Vēl nav. Līdz šim nav vakcīnas un īpašu pretvīrusu zāļu, kas novērstu vai ārstētu COVID-19. Tomēr vīrusa skartajiem cilvēkiem būtu jāsaņem veselības aprūpe simptomu mazināšanai. Cilvēki ar smagu slimību ir jāhospitalizē. Lielākā daļa pacientu atveseļojas, pateicoties atbilstošai aprūpei. Tiek pētītas iespējamās vakcīnas un dažas īpašās zāļu ārstēšanas metodes. Tās tiek pārbaudītas, izmantojot klīniskos pētījumus. PVO koordinē COVID-19 vakcīnu un zāļu izstrādes centienus. Visefektīvākais veids, kā pasargāt sevi un citus no COVID-19, ir bieži mazgāt rokas, klepojotaizsegt muti un degunu ar saliektu elkoni vai salveti un uzturēties vismaz 1 metra attālumā no cilvēkiem, kuri klepo vai šķauda.

Vai COVID-19 ir tāds pats kā SARS?

Nē. Vīruss, kas izraisa COVID-19 un vīruss, kurš izraisīja Smago akūto respirāto sindromu (SARS), ir ģenētiski saistīti viens ar otru, taču tie ir atšķirīgi. SARS ir nāvējošāks, bet daudz mazāk infekciozs par COVID-19. SARS uzliesmojumi pasaulē nav novēroti kopš 2003. gada.

Karolina Grabowska

Karolina Grabowska, Kaboompics

Vai man vajadzētu lietot masku, lai pasargātu sevi?

Cilvēkiem, kuriem nav ar eplošanu saistītu simptomu, piemēram, klepus, nav jāvalkā maska. PVO iesaka lietot maskas cilvēkiem, kuriem ir COVID-19 simptomi, un tiem, kuri rūpējas par cilvēkiem, kuriem ir tādi simptomi kā klepus un drudzis. Masku lietošana ir ļoti svarīga veselības aprūpes darbiniekiem un cilvēkiem, kuri rūpējas par kādu (mājās vai veselības aprūpes iestādē). PVO aicina izmantot medicīniskās maskas racionāli, lai izvairītos no nevajadzīgas resursu izšķērdēšanas un masku nepareizas lietošanas. Izmantojiet masku tikai tad, ja Jums ir ar elpošanu saistīti simptomi (klepus vai šķaudīšana), ja jums ir aizdomas par COVID-19 infekciju ar viegliem simptomiem, vai arī Jūs rūpējaties par kādu, kuram ir aizdomas par COVID-19 infekciju.

Kā uzvilkt, lietot, noņemt un atbrīvoties no maskas?

  • Atcerieties, ka maska ir jālieto tikai veselības aprūpes darbiniekiem, aprūpes darbiniekiem un personām ar elpceļu simptomiem, piemēram, drudzi un klepu.
  • Pirms pieskaršanās maskai, notīriet rokas ar spirtu saturošu roku līdzekli vai ziepēm un ūdeni.
  • Paņemiet masku un pārbaudiet, vai tajā nav plīsumu vai caurumu.
  • Atrodiet, kura ir maskas ārpuse (kur atrodas metāla sloksne).
  • Pārliecinieties, ka maskas ārpuse ir vērsta uz āru (krāsainā puse).
  • Novietojiet masku uz sejas. Saspiediet maskas metāla sloksni vai stīvo malu, lai tā veidotos jūsu deguna formā.
  • Pavelciet maskas apakšējo daļu tā, lai tās aptvertu muti un zodu.
  • Pēc lietošanas noņemiet elastīgās cilpas aiz ausīm, turot masku prom no sejas un drēbēm, lai nepieskartos maskas potenciāli piesārņotajām virsmām.
  • Tūlīt pēc lietošanas masku izmetiet slēgtā tvertnē.

Rūpējieties par roku higiēnu pēc pieskaršanās maskai vai tās izmešanas. Lietojiet uz alkohola bāzes balstītus roku dezinfikācijas līdzekļus vai mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni.

Cik ilgs ir COVID-19 inkubācijas periods?

Inkubācijas periods nozīmē laiku no saslimšanas ar vīrusu līdz slimības simptomu parādīšanās brīdim. Lielākoties inkubācijas periods COVID-19 ir robežās no 1 līdz 14 dienām, visbiežāk tās ir 5 dienas.

Vai cilvēki var inficēties ar COVID-19 no dzīvnieka?

Koronavīrusi ir liela vīrusu saime, kas ir izplatīta dzīvniekiem. Retos gadījumos cilvēki inficējas ar šiem vīrusiem, kas pēc tam var izplatīties uz citiem cilvēkiem. Piemēram, SARS-CoV bija saistīta ar cibetkaķiem, un MERS-CoV pārnests no kamieļiem. COVID-19 iespējamie dzīvnieku avoti vēl nav apstiprināti.

Lai pasargātu sevi, piemēram, apmeklējot dzīvo dzīvnieku tirgu, izvairieties no tieša kontakta ar dzīvniekiem un virsmām, kas atrodas saskarē ar dzīvniekiem. Pārliecinieties par pārtikas drošumu lietošanai uzturā. Ar neapstrādātu gaļu, pienu vai dzīvnieku orgāniem rīkojieties uzmanīgi, lai izvairītos no termiski neapstrādātu ēdienu piesārņojuma un nelietojiet neapstrādātu vai nepietiekami termiski apstrādātu dzīvnieku produktus.

Vai ir iespējams inficēties ar COVID-19 no sava mājdzīvnieka?

Nē. Nav pierādījumu, ka pavadoņdzīvnieki vai mājdzīvnieki, kā suņi un kaķi, ir inficēti vai varētu izplatīt vīrusu, kas izraisa COVID-19.

Cik ilgi vīruss izdzīvo uz virsmas?

Nav skaidrs, cik ilgi vīruss, kas izraisa COVID-19 izdzīvo uz virsmas, taču tiek uzskatīts, ka tas uzvedas tāpat kā citi koronavīrusi. Pētījumi norāda, ka koronavīrusi (ieskaitot provizorisku informāciju par COVID-19 vīrusu) uz virsmām var saglabāties dažas stundas vai pat dienas. Tas var atšķirties dažādos apstākļos (piemēram, virsmas tips, temperatūra vai vides mitrums).

Ja domājat, ka kāda virsma var būt inficēta, notīriet to ar vienkāršu dezinfekcijas līdzekli, lai iznīcinātu vīrusu un pasargātu sevi un citus. Tīriet rokas ar spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem vai mazgājot tās ar ziepēm un ūdeni. Neaiztieciet acis, muti vai degunu.

Richard Dudley, Freeimages

Richard Dudley, Freeimages

Vai ir droši saņemt sūtījumu no zonas, kurā ir ziņots par COVID-19 izplatību?

Jā. Iespējamība, ka inficēta persona būtu inficējusi komerciālu preci, ir maza un ir arī mazs risks infcēties ar vīrusu, kas izraisa COVID-19 no iepakojuma, kas ir pārvietots, pārvests un pakļauts dažādiem vides un temperatūras apstākļiem.

Vai ir kaut kas tāds, ko man nevajadzētu darīt?

Šie pasākumi nav efektīvi pret COVID-19 un var būt kaitīgi:

  • Smēķēšana
  • Tradicionālo ārstniecības augu lietošana
  • Vairāku masku valkāšana
  • Pašārstēšanās, piemēram, antibiotiku lietošana

Jebkurā gadījumā, ja Jums ir drudzis, klepus un apgrūtināta elpošana, savlaicīgi meklējiet medicīnisko palīdzību, lai samazinātu smagas infekcijas attīstības risku, un noteikti dalieties nesenajā ceļojuma vēsturē ar savu veselības aprūpes sniedzēju.

Поделись этой статьей:

Читай еще: