eVeselībasPunkts

Drošība ūdenī

Latvijā ir sākusies siltā sezona, un ir īstais laiks atkal runāt, uzrunāt un brīdināt visus, sevišķi jauniešus, par lēkšanu uz galvas ūdenī. Kāpēc par to būtu atkal un atkal jāatgādina? Statistika liecina, ka katru gadu aptuveni 15–20 jauni cilvēki, visbiežāk vecumā no 18 līdz 40 gadiem, gūst smagas mugurkaula traumas ar sekojošu nopietnu invaliditāti, lecot uz galvas ūdenī. Statistikas dati liecina, ka 90% gadījumu smagas traumas, lecot ar galvu ūdenī, gūst vīrieši.

Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi vai smadzeņu satricinājums, bet smagākos gadījumos lēcienā cietušais iet bojā vai gūst nopietnu mugurkaula lūzumu, kas atstāj ilgstošas sekas, tai skaitā invaliditāti. Galvenā motivācija, kāpēc jauni cilvēki lec uz galvas ūdenī, ir kompānijas iedrošinājums, alkohola ietekme, vēlme pašapliecināties, pārliecība par peldēšanas prasmēm, pārliecība, ka peldvieta ir pazīstama.

Kāpēc lēkšana uz galvas ūdenī ir bīstama

Lecot uz galvas ūdenī, mēs ne vienmēr novērtējam ūdens dziļumu. Ja ūdens ir nepietiekami dziļš, tad pastāv liela iespēja atsisties ar galvu pret ūdens grunti un viss mūsu svars ar paātrinājumu koncentrējas uz vienu kakla skriemeli, kas tiek izmežģīts vai salūst. Veidojošās kaula šķembas saspiež skriemeļa centrā esošās muguras smadzenes. Ja muguras smadzenes ir saspiestas vai bojātas, tad impulsi pa tām vairs nepienāk zemāk esošajām ķermeņa daļām, un visbiežāk nav iespējams pakustināt kājas un rokas, rezultātā cilvēks var noslīkt, ja kāds nesniedz palīdzību un neizvelk viņu no ūdens.

Kāpēc ūdens un izstieptas rokas mūs nepasargā

Bieži domājam, ka lēciena brīdī ūdens mūs ātri nobremzēs un izstieptas rokas pasargās no atsitiena pret grunti, taču patiesība ir daudz skarbāka. Pirmkārt, lecot ūdenī, mēs parasti esam atbrīvotā stāvoklī, nevis gatavojamies, kā mums skolā mācīja, mest kūleni. Otrkārt, tiklīdz plaukstas saskaras ar ūdeni, mēs atbrīvojamies vēl vairāk un rokas praktiski nemaz nespēj amortizēt sitienu. Salīdzinoši – rezultāts ir tāds pats, kā no metra vai divu metru augstuma mēs lēktu tieši uz galvas pret cietu virsmu. Rezultātā visi mūsu 70–100 kg koncentrējas vispirms uz mūsu galvaskausa, bet tālāk uz kakla skriemeļiem.

Kādi ir biežākie traumas gūšanas apstākļi

Visbiežāk šādas traumas gūst cilvēki, kas lec uz galvas ūdenī nezināmās vietās. Visbīstamākās ūdenstilpes ir upes, karjeri un dīķi. Jūrā un ezera vidū ir nedaudz drošāk, bet tikai nedaudz.

Samērā bieži traumas notiek, lecot arī labi zināmās vietās, kur tas ir darīts gadiem, bet mēs neņemam vērā, ka no rudens līdz pavasarim mūsu zināmajā vietā var izmainīties grunts – var būt atpeldējis un nogrimis kāds baļķis vai veca laiva. Ir bijuši gadījumi, kad, ledum ejot, laipai tiek noplēsta daļa no virspuses, bet zemūdens pāļi paliek. Jārēķinās, ka Latvijas ūdeņi pārsvarā ir samērā duļķaini un slikti caurredzami, tāpēc parasti mēs neredzam dziļāk kā nepilnu metru, bet, lai droši lēktu no metra augstuma, ir nepieciešami vismaz trīs metrus dziļš ūdens.

Nevienam nav noslēpums, ka traumas daudz biežāk notiek alkohola reibumā, kad cilvēka reakcija, koordinācija un izvērtēšanas spējas ievērojami mazinās. Visbiežāk tas notiek pēc karstas pirts, neliela alus daudzuma iespaidā lecot uz galvas no laipas ūdenī.

www.freepik.com

Kādas ir sekas

Traumas smagums un sekas, protams, ir atkarīgas no daudziem faktoriem: gan no augstuma, no kāda lecam, gan no dziļuma, gan arī no mūsu ķermeņa svara. Retos gadījumos cilvēkam ir nelielas kakla vai galvas traumas, un tad ir dota otra iespēja kvalitatīvi dzīvot tālāk. Visbiežāk tomēr šādas traumas beidzas ar lielāku vai mazāku invaliditāti – kļūst vājas rokas vai kājas, vai arī gan rokas, gan kājas.

Smagākos gadījumos jauni cilvēki paliek ratiņkrēslā un nespēj nekad vairs paši staigāt un apkopt sevi. Bojājuma smagums ir arī atkarīgs no kakla skriemeļa, kurš tiek bojāts. Kakla daļā ir septiņi skriemeļi, un, jo augstāks skriemelis tiek bojāts, jo smagākas ir sekas. Piemēram, ja tiek bojātas muguras smadzenes 3. vai 4. kakla skriemeļa līmenī, tad cilvēks nevarēs pats pat paēst, jo neklausīs ne vien kājas, bet arī rokas. Turpretim, ja bojājums ir 7. kakla skriemeļa līmenī, tad, visticamāk, cilvēks rokas kustinās samērā labi, taču kājas nefunkcionēs, kā arī pats nevarēs kontrolēt vēdera izeju un urināciju.

Ļoti reti, bet gadās pacienti, kuriem ir nopietns skriemeļa lūzums, bet kustības rokās un kājās ir netraucētas. Tas ir tādos gadījumos, kad kaula šķembas nopietni netraumē muguras smadzenes. Par šādiem cilvēkiem mēdz teikt, ka tie ir dzimuši laimes krekliņā, bet, kā jūs zināt, tad laimes krekliņi ir ļoti, ļoti ierobežotā daudzumā.

Kāda ir ārstēšanās

Muguras smadzenes neviens vēl nav iemācījies sašūt, un tās pašas neatjaunojas. Tas nozīmē, ja ir muguras smadzeņu bojājums, tad sekas lielākā vai mazākā mērā būs visu dzīvi. Kakla skriemeļu lūzumu gadījumā ķirurģiska ārstēšana visbiežāk ir neizbēgama. Operācijas būtība ir, pirmkārt, atbrīvot muguras smadzenes no kaula šķembām un, otrkārt, nostabilizēt lūzuma vietu, lai tālāk netraumētu smadzenes. Stabilizāciju veic ar skriemeļa aizvietojošu protēzi un plāksni. Ja bijusi kakla daļas trauma ar muguras smadzeņu bojājumu, pēc kakla skriemeļa operācijas ir nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, kuras laikā cilvēks iemācās sadzīvot un adaptēties jaunajai situācijai, jo dzīve vienā sekundē ir mainījusies kardināli. Latvijā visi pacienti pēc smagām mugurkaula traumām tālākai atveseļošanai nonāk rehabilitācijas centrā Vaivari, kur ir specializēta nodaļa un personāls, kas palīdz cilvēkam pielāgoties dzīvei. Rehabilitācijas centrs ir arī vislabākā vieta, kur mēs varam pārliecināties, ka šādu pacientu ir daudz un tā ir realitāte.

Kā samazināt traumu skaitu Latvijā

Jāpiebilst, ka Latvijā vēl arvien ikgadējais noslīkušo skaits un uz galvas lēcēju upuru skaits ir ļoti augsts. Kā situāciju varētu mainīt? Vienīgā iespēja, manuprāt, ir turpināt par to runāt daudz biežāk nekā tikai reizi gadā. Reklāmas un brīdinājumi būtu jātranslē regulāri gan televīzijā, gan radio, jo kas ir svarīgāks – kāda jauna prece, ko vēlamies pārdot, vai arī cilvēku dzīvība un veselība? Bieži cilvēki neiedomājas, ka kāda konkrēta neapdomāta darbība var būt ļoti bīstama, bet, regulāri to atgādinot, mēs varam pievērst tam cilvēku uzmanību un atturēt no bīstamas rīcības.

Ļoti svarīgi ir sākt izglītot bērnus un jauniešus skolās par to, kas ir bīstams, kādi ir drošības principi, kas jāievēro peldoties, rīkojoties ar uguni vai atrodoties augstumā. Mūsu sabiedrība ļoti pavirši izturas pret savu drošību, piemēram, cik velosipēdistu lieto aizsargķiveres?

NMPD vadlīnijas

Pirms došanās ūdenī:

  • Peldēšanās sezonu uzsāc, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus pēc Celsija.
  • Peldēšanai izvēlies drošu, speciāli izveidotu un iekārtotu peldvietu
  • Ja šādas vietas nav, atceries, ka drošas peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs izvēlies vietu, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru, lielu akmeņu vai citu bīstamu objektu.
  • Informē krastā palikušos par to, cik ilgi, cik tālu plāno peldēt un vai nirsi zem ūdens!
  • Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt!
  • Pirms vizināšanās ar laivu, kuteri vai ūdensmotociklu – vienmēr uzvelc glābšanas vesti.

Bērni un drošība uz ūdens:

  • Pirms ļaut bērniem doties peldēties, vecākiem jāpārbauda vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūņaina, akmeņaina – šādi jārīkojas arī jau zināmās peldvietās.
  • Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā.
  • Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt - bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.
  • Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi ( riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - tikai pieaugušo uzraudzībā.
  • Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste - tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī.

Ko drīkst, ko nedrīkst darīt peldoties?

  • Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts!
  • Nepeldi aiz bojām, kas ierobežo peldvietu!
  • Nedodies peldēties viens - ja radīsies problēmsituācija, līdzās nebūs cilvēki, kas varēs palīdzēt.
  • Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai zaudētu dzīvību.
  • Pirms došanās ūdenī, NEKAD nelieto alkoholu, ja esi reibumā, labāk paliec krastā! Atceries, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tieši esot alkohola reibumā!
  • Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām - mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.
  • Ja esi sakarsis saulē, ūdenī ej lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var radīt krampjus.
  • Nepeldies ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts! Oficiālo peldvietu sarakstu vari apskatīt Veselības Inspekcijas tīmekļa vietnē.

www.freepik.com

Nelaime uz ūdens - kā palīdzēt?

Rīcība gadījumā, ja cilvēks slīkst:

Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, novērtē situāciju un savas spējas palīdzēt vēl pirms mešanās palīdzēt. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.

Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba, tukša plastmasas pudele vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.

Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmanto orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.

Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus, zvanot 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Sagaidi glābējus un norādi cietušā atrašanās vietu.

Pirmās palīdzības sniegšana cilvēkam pēc slīkšanas:

Nelaime var notikt ar radiem, draugiem, paziņām un citiem līdzcilvēkiem un var būt situācijas, kad tikai no Tavas pareizas rīcības ir atkarīga viņu spēja izdzīvot.

Neatliekamo medicīnisko palīdzību jāliek izsaukt apkārtējiem cilvēkiem, ja ir tāda iespēja. Ja esi viens, palīdzība jāsauc pašam. Telefona numurs – 113.

Izsaucot palīdzību, precīzi pasaki atrašanās vietu.

Precīzi izstāsti, kas ir noticis, lai dispečers saprot, kāda brigāde jāsūta un kāda palīdzība būs nepieciešama.

Sniedz informāciju, cik ir cietušie un kāda veida traumas gūtas.

Nenoliec klausuli pirmais!

Ja cietušais neelpo – svarīgākais ir atjaunot elpošanu. Nekavējoties uzsāc atdzīvināšanas pasākumus (sirds masāža un elpināšana).

Cietušā aprūpe:

Parūpējies, lai cietušais justos droši, komfortabli, lai viņam būtu silti.

Sasedz cietušo un dod dzert siltu šķidrumu. Nekādā gadījumā nedod alkoholu!

Pēc tam, kad izsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību vai ziņo par negadījumu, nepamet negadījuma vietu. Cietušā stāvoklis vienmēr var mainīties – tas var uzlaboties, bet var arī pasliktināties. Tāpēc vienmēr jābūt blakus, lai situāciju kontrolētu un nepieciešamības gadījumā palīdzētu.

Kad notikuma vietā ierodas mediķi vai glābšanas dienests - sniedz pēc iespējas plašāku informāciju par notikušo. Ja cilvēks ticis izvilkts no ūdens, jāpastāsta, vai viņš bija pie samaņas vai bezsamaņā, elpoja vai neelpoja, kas tika darīts un kāda veida palīdzība tika sniegta.

Ieteikumi, kā izvairīties no mugurkaula traumām un ne tikai:

  1. Nekad neleciet uz galvas ūdenī.
  2. Ja tomēr pārņem neatvairāma vēlme to darīt, tad obligāti pārbaudiet vietu, kur gatavojaties lēkt. Visdrošāk tomēr to darīt baseinā, kura dziļums ir zināms.
  3. Neejat peldēties, ja esat stipri sakarsis saulē un lietojis alkoholu.
  4. Nepeldiet dziļi ūdenstilpēs vai pāri upei bez pavadošas personas laivā.
Поделись этой статьей:

Читай еще: