eVeselībasPunkts

Galvas trauma

Rita Turkina sarunā ar neiroķirurgu Ingu Gāršu.

Lai gūtu galvas traumu, nav jākrīt no ievērojama augstuma – pietiek visā augumā neveiksmīgi krist uz ielas, piezemējoties ar galvu pret cietu virsmu. Tomēr neatkarīgi no situācijas, kāda neveiksme gadījusies, svarīgi zināt, ka pat aiz sākotnēji šķietami nenozīmīgas galvas traumas var slēpties nopietns apdraudējums dzīvībai.

Sasitums vai smadzeņu satricinājums

Ar jēdzienu "viegla galvas trauma" saprot galvas sasitumu vai galvas smadzeņu satricinājumu. Klasifikāciju – viegls, vidēji smags un smags smadzeņu satricinājums – pārsvarā lieto sporta medicīnā; klīniskajā medicīnā tos atkarībā no smaguma nenošķir.

Galvas sasitums ir sastopams biežāk nekā galvas smadzeņu satricinājums, un tos vienu no otra atšķir pēc vienkāršiem, ikvienam saprotamiem kritērijiem. Ingus Gārša skaidro, ka galvenie simptomi, kas liecina, ka cilvēks ir guvis galvas smadzeņu satricinājumu, ir īslaicīgs samaņas zudums, amnēzija par notikušo vai apjukums pēc galvas traumas gūšanas. Savukārt, ja nevienu no minētajām pazīmēm nekonstatē, tad trauma vērtējama kā galvas sasitums.

Ko trieciens nodara smadzenēm

Lai vizualizētu galvas smadzenes, varam iedomāties valriekstu. Līdzīgi kā valrieksts čaulā, arī smadzenes galvaskausā ir kustīgas. Brīdī, kad galva saņem triecienu, to saņem arī smadzenes – atsitoties pret galvaskausa kauliem, un šādā veidā rodas viegli ievainojamo smadzeņu audu bojājums. “Bojājumi rodas galvenokārt galvas smadzeņu baltajā vielā, ko veido neironu izaugumi, – tie tiek atrauti, tāpēc smadzeņu baltā un pelēkā viela kustas atšķirīgi, radot pārtraukumu signālu pārvadē, kam rezultāts ir apjukums, samaņas zudums vai amnēzija. Viegla simptomu izpausme norāda uz nelielu bojājumu. Teiksim, maksimālais samaņas zuduma laiks, kas ir saistāms ar smadzeņu satricinājumu, ir 20 minūtes. Ilgāka bezsamaņa liek domāt par nopietnāku galvas traumu, nevis vieglu,” uzsver neiroķirurgs.

Pirmā rīcība – izmeklējums

Ierasti visiem pacientiem, kas nonāk slimnīcas uzņemšanas nodaļā ar galvas traumu, kuru papildina galvas smadzeņu satricinājumam raksturīgie simptomi, obligāts izmeklējums ir datortomogrāfija, ko veic ar mērķi izslēgt saasiņojumu galvaskausa iekšienē vai kontūzijas perēkli. Arī vieglas galvas traumas gadījumā pacientam var būt nopietni bojājumi, kas sākotnēji var neizpausties, tāpēc datortomogrāfijas izmeklējums ir labākā metode, ko veikt, lai no kopējās galvas smadzeņu satricinājumu pacientu masas atsijātu nopietnākos pacientus. Statistika ir aptuveni šāda: vienam no simta vieglas galvas traumas pacientu var būt datortomogrāfijā redzama problēma, kas prasa ķirurģisku iejaukšanos, – hematoma smadzenēs. Tāpēc ir jābūt piesardzīgiem, jo nekad nav zināms, kurš tieši ir šis viens no simta.

Ja izmeklējumā neko sliktu neatrod un sūdzības par vemšanu un sliktu dūšu stundas laikā mazinās vai pāriet pavisam, cietušais, visdrīzāk, tiks palaists mājās tālākai ambulatorai ārstēšanai, jo uzņemšanas nodaļas galvenais pamatuzdevums ir šādu pacientu novērot, atsāpināt un novērst sliktas dūšas rašanos, dodot pretvemšanas līdzekļus.

Būtiski, ka pirmās sešas stundas pēc galvas traumas nav vēlams ēst un dzert – gadījumam, ja attīstās kāda problēma, kuru nepieciešams risināt ķirurģiski, kā arī lai neveicinātu vemšanu.

Nav nekas neparasts, ja pēc galvas traumas (īpaši, ja tā gūta satiksmes negadījumā) ir sāpes arī sprandā, jo nereti mēdz būt kombinēti ievainojumi. Šādā situācijā pacientam uzliks kaklu imobilizējošu apkakli un veiks datortomogrāfiju arī kakla skriemeļiem, lai izslēgtu kakla traumu.

Pirmās 24 stundas jāuzmana īpaši

Ārsts uzsver – arī gadījumos, kad cietušais palaists no uzņemšanas nodaļas mājup, vismaz pirmo diennakti pēc traumas gūšanas gluži atslābt nedrīkst, proti, kādam no tuviniekiem cietušais īpaši jāuzrauga. Neiroķirurgs turpina: “Atlaižot pacientu mājās, sniedzam instrukcijas, kuras obligāti jāpilda. Galvenais, šāds pacients nedrīkst ne doties prom vienatnē, ne arī uzturēties viens mājās pirmās 24 stundas. Vismaz pirmo diennakti cietušajam jānodrošina pilnīgs miers, un viņam nedrīkst ļaut dzert alkoholu. Atvieglojot sāpes (jo parasti šādiem pacientiem ir nobrāzumi un zilumi), rekomendē uz sāpīgajām, pietūkušajām vietām, ietinot dvielī, likt ledu vai jebko citu saldētu, kā arī lietot pretsāpju līdzekļus (rūpīgi sekojot instrukcijām, lai medikamentus nepārdozētu). Taču svarīgi, ka nomierinošus preparātus un miega līdzekļus pirmajā diennaktī lietot nedrīkst, jo tie var maskēt simptomus, kas liecina par paaugstinātu spiedienu galvaskausa iekšienē.”

Piederīgajiem pirmo diennakti jānovēro cietušā uzvedība, ieskaitot modināšanu naktī ik pa trim stundām un vērojot, vai viņš spēj adekvāti pamosties. Ja nevar pamosties vai mostas slikti un kļūst progresējoši miegaināks, tas nozīmē, ka galvaskausā pieaug spiediens, kas savukārt liecina par briestošu katastrofu, lai arī iepriekšējā izmeklējumā nav bijis ne vēsts par to. Šī ir absolūta indikācija steidzami atgriezties slimnīcā.

Tāpat jāvēro, kā cietušais veic ikdienas darbības – kā iet uz tualeti, vai ir normāla gaita un saglabāta kustību koordinācija, vai nav parādījies nespēks vienā ķermeņa pusē. Arī kādas no šīm pazīmēm pamanīšana ir iemesls, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību un vestu cilvēku uz slimnīcu otrreiz.

www.freepik.com

Bīstamākie simptomi

Ārsts iesaka nekavējoties atgriezties ārstniecības iestādē, ja neilgi pēc smadzeņu satricinājuma gūšanas piemeklē atkārtota bezsamaņas epizode vai neparasta miegainība, bieža vemšana, stipras galvassāpes vai reibonis, kas turpinās ilgstoši, krampji sejā vai locekļos, parādās neparasta vai apjukusi uzvedība, piemēram, agresivitāte, nesakarīga runa, grūtības pamosties, nespēks rokā vai kājā, nestabila gaita, redzes miglošanās vai dubultošanās, asiņaini izdalījumi no auss vai deguna un citas neparastas parādības.

Atlabšanas process

Runājot par to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai pēc galvas traumas atgrieztos pilnvērtīgā ikdienas dzīvē, jāzina, ka šis laika periods variē un ir atkarīgs gan no darba veida, ar ko pacients nodarbojas, gan arī no traumas smaguma jeb tā, cik spēcīgs ir bijis satricinājums (attiecīgi, jo spēcīgāku triecienu galva ir saņēmusi, jo ilgāks laiks paies, kamēr pacients atlabs un būs spējīgs pilnvērtīgi strādāt). Ingus Gārša skaidro, ka šis ir jautājums, ko konkretizē ģimenes ārsts, pie kura pacients ar savām sūdzībām vēršas, lai risinātu problēmu tālāk. Ja tomēr ģimenes ārstam ir kādas neskaidrības, viņš nosūta pacientu uz konsultāciju pie speciālista vai atpakaļ uz slimnīcu.

Sporta nodarbības var atsākt tikai tad, kad visi simptomi ir pilnībā izzuduši. Tas saistīts ar to, ka pacientam traumas dēļ ir pagarināts reakcijas laiks un viņš var gūt atkārtotu traumu lēnās reakcijas dēļ. “Ir svarīgi izvairīties no atkārtotas galvas traumas, kamēr pirmie simptomi vēl nav izzuduši, jo tie visi var summēties un ievērojami pastiprināt smadzeņu bojājumu,” īpaši uzsver ārsts.

Ar ko pacientiem vajadzētu rēķināties, atgūstoties no smadzeņu satricinājuma? Speciālists stāsta, ka daudziem tā arī neizdodas atcerēties notikumus, kas norisinājušies īsi pirms vai pēc galvas traumas; ir vajadzīgs laiks, kamēr smadzenes atgūstas no trieciena, un šajā laikā var būt galvassāpes, vieglas uztveres vai kognitīvas problēmas – ir grūtāk koncentrēties, atcerēties vai izpildīt kompleksus uzdevumus, var būt garastāvokļa maiņas, lielāks nogurums nekā parasti. Tas viss nav nekas neparasts un ir diezgan raksturīgi daļai galvas traumas pacientu.

“Tomēr ir arī gaišā puse – vairākums cilvēku parasti atveseļojas no šiem simptomiem, turklāt parasti tie ilgst tikai dažas dienas, kas pavadītas absolūtā miera režīmā,” mierina speciālists un, atbildot uz vaicājumu, kāpēc tad jāievēro plaši zināmais aizliegums skatīties televizoru, strādāt ar datoru vai lasīt, atgādina, ka smadzenes, veicot jebkuru uzdevumu – lasot, risinot darba problēmas un citus jautājumus, tiek nodarbinātas. Taču, ja šis orgāns ir cietis, tam ir grūti koncentrēties, un lieka nodarbināšana laikā, kad nepieciešama atpūta, var tikai un vienīgi pastiprināt galvassāpes un reiboni, vienlaikus paildzinot arī atveseļošanās periodu.

Jāpiemin, ka neliela daļa pacientu var ciest no tā sauktā pēcsatricinājuma sindroma, kam raksturīgas ilgstošas galvassāpes, reibonis, koncentrēšanās grūtības un depresija. Daži pacienti no šī sindroma var ciest nedēļām ilgi, tāpēc nav nekas neparasts, ka ārsts stāvokļa uzlabošanai nozīmē antidepresantus.

www.freepik.com

Kā izvairīties no galvas traumas

Lai samazinātu iespējamību gūt galvas ievainojumu ar visām no tā izrietošajām nepatīkamajām sekām, kā profilakses pasākumi minama drošības jostu lietošana automašīnā, speciālo aizsargķiveru valkāšana, ja drošības noteikumi to paredz, – piemēram, braucot ar velosipēdu vai slēpēm, strādājot celtniecībā. Ziemas laikā īpaši jāsargājas – jāvalkā neslīdoši apavi un jāizvairās pārvietoties pa nenokaisītām ietvēm. Kā arī krītot jācenšas galva pasargāt ar rokām, ļaunākajā gadījumā gūstot salīdzinoši vieglāk dziedējamu rokas traumu, taču ne smadzeņu satricinājumu.

“Tiešām – arī vienkārši slīdot un krītot uz ielas, iespējams gūt galvas smadzeņu satricinājumu. Savā praksē esmu redzējis pacientu, kurš guva fatālu galvas traumu, krītot uz pakauša un atsitoties ar galvu pret trotuāra apmali. Šī galvas smadzeņu trauma bija ar dzīvību nesavienojama, tāpēc neapšaubāmi varu apgalvot, ka nopietnu galvas traumu var iegūt, pat krītot no ķermeņa augstuma,” noslēgumā norāda neiroķirurgs.

Atgriezies pie ārsta!

Ārsts iesaka nekavējoties atgriezties ārstniecības iestādē, ja neilgi pēc smadzeņu satricinājuma gūšanas ir:

  • atkārtota bezsamaņas epizode vai neparasta miegainība
  • bieža vemšana
  • stipras galvassāpes vai reibonis, kas turpinās ilgstoši
  • krampji sejā vai locekļos
  • parādās neparasta vai apjukusi uzvedība, piemēram, agresivitāte, nesakarīga runa
  • nestabila gaita
  • redzes miglošanās vai dubultošanās
  • asiņaini izdalījumi no auss vai deguna un citas neparastas pazīmes
Поделись этой статьей:

Читай ещё: