eVeselībasPunkts

Garais klepus

Pēc izslimošanas imunitāte pret garo klepu parasti ir ilgstoša un noturīga. Pirms vakcinācijas uzsākšanas (1958. gadā) garais klepus bija ļoti plaši izplatīta slimība, ar kuru galvenokārt slimoja bērni vecumā no viena līdz pieciem gadiem. Šobrīd vislielākā saslimstība tiek novērota pusaudžiem, bērniem līdz gada vecumam un gados jauniem pieaugušajiem.

Kā var inficēties ar garo klepu?

Infekcijas avots ir slims cilvēks. Visinfekciozākais slimnieks ir pirmajā slimības periodā, bet garo klepu izraisošās baktērijas viņš var izdalīt trīs nedēļas un ilgāk. Ar garo klepu citus var inficēt arī cilvēks, kuram garais klepus ir vieglā formā vai viņam nav redzamu saslimšanas pazīmju un viņš, iespējams, pats nezina, ka ir inficējies. Garā klepus izraisītājs (baktērija Bordetella pertussis) izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu (runājot, klepojot, šķaudot) vai ciešu kontaktu ceļā. Slimības ierosinātājs iekļūst organismā caur elpošanas ceļiem un vairojas elpošanas ceļu gļotādā. Saslimšanas simptoni parasti parādās 7 līdz 10 dienu laikā pēc inficēšanās, taču var parādīties arī līdz pat 21 dienai un vēlāk.

Meitene ar termometru

Designed by Freepik

Kādi ir garā klepus simptomi?

Slimība parasti sākas pakāpeniski un tai ir 3 periodi. Pirmais periods ilgst no 2 līdz 3 dienām līdz pat 2 nedēļām. Raksturīgi simptomi:

  • iesnas;
  • nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra;
  • rets, sauss klepus;
  • var asarot acis.

Klepum kļūstot arvien biežākam un intensīvākam, slimība pāriet nākamajā periodā. Otrais periods ilgst 2 līdz 3 nedēļas. Tam raksturīgas krampjveida klepus lēkmes galvenokārt naktīs:

  • klepus lēkme sākas pēkšņi;
  • klepo bez apstājas, tad ar svilpjošu troksni ievelk elpu un atkal turpina klepot;
  • lēkmes beigās izdalās staipīgas krēpas, tā var beigties arī ar vemšanu;
  • biežas klepus lēkmes veicina asinsizplūdumu rašanos acu ābolos.

Trešais (atveseļošanās) periods ilgst 3 līdz 4 nedēļas. Klepus kļūst retāks, mazāk intensīvs, vieglāk atdalās krēpas. Slimnieks pakāpeniski atveseļojas, bet klepus pilnībā nepāriet un var saglabāties vēl ilgstoši.

Tipiski garā klepus simptomi novērojami galvenokārt nevakcinētiem bērniem. Zīdaiņiem slimība noris smagāk – pirmais un otrais periods parasti ir īsāks, bet klepus lēkmes – biežākas un garākas. Klepus var būt vez raksturīgās svilpjošās ieelpas, bet lielākais drauds mazuļa veselībai ir elpošanas apstāšanās. Lēkmes laikā var rasties vispārējie krampji. Pusaudžiem un pieaugušajiem slimība var noritēt arī bez tai raksturīgajām spazmatiskajām klepus lēkmēm.

Kādas var būt garā klepus komplikācijas?

Biežākā garā klepus komplikācija ir bronhīts un pneimonija. Var būt arī šādas komplikācijas:

  • deguna asiņošana;
  • asinsizplūdums acu gļotādā;
  • slikta dūša un vemšana;
  • asinsiplūdums smadzenēs (šī ir reta, bet smaga komplikācija).

Paaugstināts dažādu komplikāciju risks ir priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un pacientiem ar sirds, plaušu un nervu sistēmas slimībām.

Ārsts ar analīzēm

Designed by Freepik

Kā diagnosticē garo klepu?

Garā klepus diagnoze parasti ir balstīta uz novērojamajiem simptomiem. Tomēr gadījumos, kad simptomi nav izteikti, garo klepu ir grūti diagnosticēt, tādēļ šie slimnieki ir bīstami apkārtējiem, jo viņi izplata slimības izraisītājus un var inficēt zīdaiņus, kam slimība ir īpaši bīstama. Lai uzstādītu precīzu dieagnozi, ārsts var veikt laboratorisko izmeklēšanu vai diagnozi apstiprināt seroloģiski, nosakot specifiskās antivielas asinīs.

Kā ārstē garo klepu?

Ja slimība nenorit smagi, nodrošinot atbilstošus apstākļus, garo klepu iespējams ārstēt mājās. Bērnus līdz 6 mēnešu vecumam un pacientus ar nopietnām sirds, plaušu un nervu sistēmas slimībām ieteicams ārstēt slimnīcā. Ārstēšanā galvenais ir pareizs dienas režīms un uzturs. Ja slimniekam nav paaugstināta temperatūra, daudz jāuzturas svaigā gaisā, jo vēss gaiss samazina lēkmju biežumu. Vienlaikus slimniekam jāizvairās uzturēties vietās, kur iespējams inficēt līdzcilvēkus, piemēram, bērnu spēļu laukumos.

Kā rīkoties, ja bērns ir saslimis?

  • pēc pirmo simptomu parādīšanās neved bērnu uz bērnudārzu vai skolu un neapmeklē publiskas vietas;
  • regulāri veic telpu mitro uzkopšanu un vēdināšanu;
  • stingri ievēro personīgo higiēnu, īpaši rūpīgi mazgā rokas
  • nodrošini slimnieku ar īpaši viņam paredzētiem galda piederumiem un higiēnas priekšmetiem (dvieļiem u.tml.).

Slimniekam ir jāuzņem pietiekami daudz škidruma.Uzturam jābūt pilnvērtīgam, vitamīniem bagātam, vecumam atbilstošam un viegli sagremojamam. Nav vēlams uzturā lietot skābus un sāļus produktus, jo tie kairina augšējos elpošanas ceļus. Garā klepus ārstēšanai ģimenes ārsts var nozīmēt antibakteriālus, pretklepus un spazmolītiskus līdzekļus. Medikamentu izvēle ir ārsta ziņā.

Vai vakcīna ir droša?

Vakcīnas, kas pasargā no garā klepus, ir drošas, tomēr blakusparādības ir iespējamas. Biežāk novērotās blakusparādības pēc garā klepus vakcīnas ir lokāls apsārtums un uztūkums, iespējama arī paaugstināta temperatūra, miegainība, uzbudinājums un apetītes zudums. Retāk novērotās blakusparādības ir drudzis, nepārtraukta raudāšana, ģībonis, krampji (retāk kā vienā gadījumā no 10 000). Lielākā daļa no šīm reakcijām neatstāj paliekošas sekas.

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par saslimšanu vai ir bijis kontakts ar inficētu personu?

Ja pastāv iespēja, ka esi inficējies ar garo klepu, nepieciešams:

  • palikt mājās un sazināties ar ārstu telefoniski, lai izvairītos no citu cilvēku inficēšanas;
  • kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, aizklāj muti un degunu, lai mazinātu infekcijas izplatīšanās risku;
  • izvairies no kontakta ar bērniem un zīdaiņiem līdz infekcijas izārstēšanai.
Поделись этой статьей:

Читай еще: