eVeselībasPunkts

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)

Hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS ietekmē vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju. Slimība izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana. Šo slimību gandrīz vienmēr izraisa smēķēšana. HOPS var izraisīt arī pasīvā smēķēšana, proti, ar to var saslimt cilvēks, kam ilgstoši bijis jāuzturas citu izsmēķētos dūmos. Tiesa, liela nozīme ir ģenētiskai predispozīcijai jeb pārmantojamībai.

Uzmanību – HOPS ir slimība, kas nav pilnībā izārstējama, taču, atmetot smēķēšanu, ievērojot pareizu dzīvesveidu, var uzlabot slimnieka veselības stāvokli, toleranci un dzīvildzi. Atbilstoša HOPS ārstēšana var samazināt simptomus, slimības uzliesmojumu biežumu un to smagumu.

Pastāvīgs gaisa plūsmas ierobežojums plaušās

Hronisko obstruktīvo plaušu slimību raksturo patstāvīgs gaisa plūsmas ierobežojums plaušās, kas parasti progresē. Elpas trūkums ir saistīts ar pastiprinātu hroniska iekaisuma reakciju elpceļos un traucētu gāzu apmaiņu alveolās. HOPS noved pie elpceļu sašaurinājuma, un slimniekam kļūst grūtāk ieelpot un izelpot.

  • Hronisko obstruktīvo plaušu slimību mēs varam iedalīt divos posmos: hronisks bronhīts. Šo stāvokli raksturo ilgstošs produktīvs klepus. Ja šāds klepus ir vairāk nekā trīs mēnešus divus gadus pēc kārtas un ja citi hroniska klepus iemesli ir izslēgti, tad tas ir HOPS;
  • emfizēma. Plaušās rodas gaisa maisi, kas veidojas tad, kad alveolās notiek strukturālas izmaiņas, bet alveolu starpsienas sabrūk. Pazūd virsma, kurā var apmainīties skābeklis ar ogļskābo gāzi, slimniekam ir hronisks skābekļa trūkums visiem orgāniem.

Tabakas smēķēšana ir galvenais HOPS iemesls

Galvenais iemesls hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai ir tabakas smēķēšana. HOPS attīstās 20% smēķētāju un vairāk nekā 50% no tiem, kas smēķē ilgstoši. Nedrīkst aizmirst, ka arī pasīviem smēķētājiem var attīsties HOPS. Retos gadījumos HOPS var izraisīt citi dūmi un ilgstoša uzturēšanās telpā ar ļoti piesārņotu gaisu. Pašlaik Latvijā darbavietās gan nav tik piesārņota gaisa, kas varētu izraisīt HOPS. Tomēr plaušu veselības dēļ ir jāizvairās no ilgstošas atrašanās dūmos un putekļos. Kā ļoti retu HOPS iemeslu var minēt ģenētisku pārmantotību, ko rada alfa-1 antitripsīna deficīts.

20% smēķētāju un 50% ilgstošu smēķētāju sagaida savu smakšanu jeb HOPS. Mūsu senči HOPS sauca par lietuvēnu

www.freepik.com

HOPS simptomi – elpas trūkums un smakšana

Biežākie HOPS simptomi ir elpas trūkums miera stāvoklī vai fiziskas slodzes laikā, kā arī produktīvs klepus ar pastiprinātu krēpu veidošanos. Šie simptomi novērojami ilgā laika periodā un pakāpeniski progresē.

Hronisks klepus parasti ir pirmais HOPS simptoms. Sākotnēji tas parādās no rītiem ar nelielu krēpu izdali un tautā tiek dēvēts par smēķētāju klepu. Ja klepus ilgst vairāk par trīs mēnešiem katru gadu divus gadus no vietas, tad to sauc par hronisku bronhītu, ko uzskata par HOPS priekšvēstnesi. Dažkārt HOPS attīstās bez šī hroniskā klepus, bet dažkārt sākotnēji šis klepus nav produktīvs. Slimības sākuma stadijās krēpu izdale var mainīties stundu un dienu laikā. HOPS pacienti nereti ir cilvēki, kas bieži saaukstējas, – ik pa laikam sūdzas par klepu, iesnām, paaugstinātu temperatūru, un šos simptomus ne vienmēr laikus diagnosticē kā HOPS priekšvēstnešus.

Savukārt elpas trūkums jeb aizdusa ir pirmais simptoms, kas sāk reāli satraukt cilvēku, jo tiek ierobežotas viņa ikdienas aktivitātes. Sākotnēji pacients elpas trūkumu izjūt fiziskas slodzes laikā – sākotnēji slodze ir lielāka, bet vēlāk jau pietiek ar minimālu piepūli. Simptomi pacientiem sākotnēji parādās epizodiski, it sevišķi saslimstot ar infekcijas (galvenokārt elpceļu) slimībām vai pēc saskarsmes ar dūmiem. Slimībai progresējot, izelpa kļūst garāka par ieelpu, bieži pacienti sāk pūst izelpu caur savilktām lūpām. Nav nekāds pārsteigums, ja HOPS kombinējas ar citām slimībām: cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, depresiju, osteoporozi un plaušu vēzi. Arī citām slimībām smēķēšana ir nozīmīgs cēlonis. Taču kombinācijā ar jebkuru citu slimību visi HOPS slimnieki izjūt hronisku nogurumu.

HOPS saasinājums – ļauns priekšvēstnesis

HOPS paasinājumā pieaug elpas trūkums, pastiprinās klepus un krēpu izdale, mainās krēpu krāsa. Elpošanas paātrinās, izelpojot jāpieliek papildu spēks. Pacienti elpojot mēdz dzirdēt pīkstēšanu plaušās.

HOPS diagnostika

HOPS diagnoze jāapsver ikvienam vecumā virs 35 gadiem, kam ir elpas trūkums, hronisks klepus, krēpu izdale vai biežas saaukstēšanās. Diagnozes apstiprināšanai tiek izmantota spirometrija.

Spirometrija ir elpošanas tests. Ar tās palīdzību var noteikt, kā plaušas veic elpošanas funkciju, mērot pacienta ieelpotā un izelpotā gaisa daudzumu, kā arī to, cik ātri pacients izelpo. Tā var noteikt, vai elpceļos ir obstrukcija jeb sašaurinājums. Ar spirometrijas palīdzību ārsts spēj noteikt HOPS smaguma pakāpi un nozīmēt ārstēšanu. Mūsdienās arvien biežāk ārsts kā pirmo mērījumu veiks pulsoksimetriju, uzliekot elektronisku knaģi uz pirksta. Pulsoksimetrija nosaka skābekļa daudzumu perifērajos (no sirds tālajos) asinsvados. Fakts, ka skābekļa saturācija jeb piepildījums asinīs ir samazināts, ir ļoti bīstams simptoms, kad ārstam uzreiz jādomā, kāds ir iemesls šādai katastrofai.

Slimībai progresējot, organismā arvien biežāk un lielākā apjomā trūkst skābeklis, jo gāzu apmaiņa plaušās ir traucēta. Laboratoriski to visprecīzāk parāda asins gāzu noteikšana arteriālajās asinīs. Tā palīdz noteikt vai organismā neuzkrājas par daudz ogļskābās gāzes, kas ir pat bīstamāk nekā samazinātais skābekļa daudzums. Plaušu rentgens vai datortomogrāfija palīdz noteikt plaušu strukturālās izmaiņas, ārsts HOPS slimniekam jau visai agrīni redz emfizēmu un bullas. Radioloģiski izmeklējumi ir vajadzīgi, lai noteiktu, vai pacientam nav pneimonijas, plaušu tūskas, pneimotoraksa vai plaušu vēža.

HOPS nevar izārstēt, bet var uzlabot pacienta dzīves kvalitāti.

Vienīgā metode, kas mazina slimības progresēšanu, ir nekavējoties atmest smēķēšanu!

Поделись этой статьей:

Читай еще: