eVeselībasPunkts

Karantīna un "līknes saplacināšana"

Mājas karantīna ir pašizolēšanās dzīvesvietā personām, kuras bijušas kontaktā ar infekcijas slimības slimnieku. Pašizolēšanās (mājas karantīnas laikā) tiek nodrošināta kontaktpersonas medicīniskā novērošana. Jēdziens “mājas karantīna” attiecās tikai uz kontaktpersonām – veseliem cilvēkiem, kuri bija pakļauti inficēšanās riskam.

Kas ir karantīnas pasākumi?

Karantīnas pasākumi ietver iespējami inficēto cilvēku (eksponēto) norobežošanu no cilvēkiem, kuri nav bijuši pakļauti COVID-19 iedarbībai (neeksponētie). Karantīnas pasākumi, ja tos īsteno precīzām eksponētajām grupām un pilnā mērā, var efektīvi ierobežot un palēnināt jaunā vīrusa nonākšanu sabiedrībā. Karantīnas pasākumu īstenošanā pastāv ievērojamas loģistikas, sociālās un komunikācijas problēmas, jo ierobežojumi attiecas uz veseliem cilvēkiem. ECDC eksperti uzskata, ka maz ticams, ka karantīnas pasākumi veselu iedzīvotāju grupām ar neskaidri definētu iedarbību (ekspozīciju), būs efektīva. Šobrīd labākais veids, kā samazināt infekcijas izplatību, ir aizdomīgo gadījumu ātra identificēšana un testēšana, kā arī ciešu kontaktpersonu noskaidrošana un uzraudzība.

Ģimenes locekļus un personas, kuras dzīvo vienā dzīvoklī vai mājā (mājsaimniecībā) ar pacientu, kuram ir apstiprināta Covid-19 infekcija, uzskata par augsta inficēšanās riska kontaktpersonām. Neatkarīgi no tā, vai persona, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija, atrodas slimnīcā vai mājās, personām, kuras dzīvo kopā ar slimnieku, tiek noteikta mājas karantīna jeb pašizolēšanās.

Citas personas, kuras bija tuvā kontaktā (distance mazāka par 2 m un kontakts ilgāk par 15 min) ar infekcijas slimnieku (piem., paziņas, darba kolēģi) arī ir pakļautas mājas karantīnai. Kontaktpersonas apzina Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, un sniedz papildu norādījumus par pretepidēmijas un profilakses pasākumiem, t.sk. informē ģimenes ārstus par kontaktpersonu medicīniskās novērošanas nepieciešamību.

Līknes saplacināšana

Kas ir “līknes saplacināšana” uzliesmojumu un epidēmiju laikā?

Infekcijas slimību uzliesmojumu vai epidēmiju gadījumā viens no veidiem, kā sabiedrībai pasniegt informāciju par noteiktā laikā inficēto cilvēku skaitu, ir grafika veidošana. Straujš gadījumu skaita pieaugums dienā rada ļoti augstu grafika līkni, savukārt pakāpenisks gadījuma skaita pieaugums dienā padara līkni plakanāku. Tiek pieņemts, ka ilgā laika posmā, inficēto cilvēku skaits ir vienāds kā strauja, tā lēzena uzliesmojuma gadījumā, taču atšķiras vienā dienā reģistrēto gadījumu skaits. Šis ir svarīgi, jo katrā valstī ir ierobežots skaits slimnīcu, medmāsu un ārstu. Veselības sistēmas kapacitāte var tikt pārsniegta, ja vienlaikus ir pārāk daudz cilvēkiem ir nepieciešana veselības aprūpe (attēlā sarkanā līkne). Jo plakanāka ir līkne (zilajā krāsā), jo lielāka varbūtība, ka slimnīcās var turpināt sniegt aprūpi cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama un pietiks medicīnisko iekārtu un cilvēku resursa šīs aprūpes nodrošināšanā. Saplacinot līkni (Flattening the curve), tiek palēlināta COVID-19 izplatīšanās.

Ir svarīgi saprast, ka ikvienam no mums ir sava loma līknes saplacināšanā. Veselības nozarē strādājošajiem ir nepieciešams ātri identificēt un pārbaudīt iespējamos gadījumus un inficēšanās gadījumā ievietot pacientus stingrā izolācijā, izslēdzot iespējamību, ka šie cilvēki varētu inficēt citus. Valsts veselības organizācijām jāidentificē kontaktpersonas, kurām arī ir jāatrodas stingrā karantīnā, samazinot iespējamo uzliesmojuma izplatību. Ir jāveicina fiziska distancēšanās, piemēram, atceļot sporta notikumus, koncertus un cita veida pasākumus, kuros pulcējas liels skaits cilvēku.

Jāievēro higiēnas prasības, it īpaši saslimšanas laikā (klepošana/ šķaudīšana saliektā elkonī vai salvetē, regulāra roku mazgāšana). Distances ievērošana no apkārtējiem cilvēkiem vismaz 1 metra attālumā. Ja esi saslimis, paliec mājās – tādejādi pasargājot kā sevi, savu ģimeni, tā arī savu kopienu un tautu. Ja tiek ievēroti šie priekšnosacījumi, tad uzliesmojams vai epidēmija kļūst kontrolējama un letālo gadījumu skaits samazinās.

Roku dizinfekcija

Karolina Grabowska, Kaboompics

Ieteikumi, ja persona, kurai apstiprināta COVID-19 infekcija, ārstējas mājas izolācijas režīmā

  • Norobežot jeb izolēt slimnieku.
  • Vēlams piešķirt slimniekam atsevišķu telpu. Tai ir jābūt labi ventilētai vienvietīgai istabai (t.i. ar atveramu logu un durvīm). Ģimenes locekļiem ieteicams uzturēties citās telpās. Ja tas nav iespējams, ievērot vismaz 2 m attālumu no slimās personas. Negulēt vienā gultā ar slimo personu.
  • Telpā nepieciešams nodrošināt pacientam nepieciešamos higiēnas priekšmetus, piemēram, roku dezinfekcijas līdzekli, sejas maskas, dvieli, vienreizlietojamās salvetes, mitrās salvetes, atkritumu tvertni (lietoto salvešu u.c. atkritumu) izmešanai. Pacientam jānodrošina individuāli ēšanas piederumi (krūzes, šķīvji, karotes u.c. piederumi) un gultas veļa. Pacienta traukus ieteicams kārtīgi nomazgāt un apstrādāt ar karstu ūdeni – +70OC. Ja ir pieejams, labāk mazgāt trauku mazgājamā mašīnā augstas temperatūras režīmā.
  • Samazināt pacienta pārvietošanos dzīvesvietā un koplietošanas telpās (tualete, vannas istaba, virtuve). Ja iespējams, tad pacientu nodrošināt ar atsevišķu sanitāro mezglu un ēdināšanu atsevišķā telpā. Ja tas nav iespējams, tad bieži vēdina un uzkopj koplietošanas telpas.
  • Lai samazinātu elpceļu pilienu izplatīšanos, pacientam jālieto vienreizlietojama medicīniskā maska. Ja maska nav uzlikta, klepojot vai šķaudot rūpīgi jānosedz mute un deguns ar vienreiz lietojamu salveti. Tā nekavējoties jāizmet un jānomazgā vai jādezinficē rokas.
  • Ierobežot aprūpētāju skaitu. Ieteicams, lai slimnieka aprūpē iesaistās tikai viens piederīgais. Vēlams, lai personai, kura aprūpē pacientu, ir laba veselība un nav hroniskas slimības.. Nepieļaut citu cilvēku apmeklējumus. Ļoti svarīgi ir novērst kontaktus ar personām, kas vecākas par 60 gadiem.
  • Rūpīgi mazgāt vai dezinficēt rokas pēc jebkuras pieskaršanās pacientam vai priekšmetiem ap pacientu (piemēram, gultai, traukiem, drēbēm). Roku mazgāšana jāveic arī pirms un pēc ēdiena gatavošanas, pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklēšanas un visās situācijas, ja rokas ir netīras. Ja rokas ir vizuāli tīras, var lietot spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli. Ja uz rokām ir redzami netīrumi, tās jāmazgā ar ziepēm un ūdeni. Ar nemazgātām rokām nepieskarties sejas zonai (mutei, acīm vai degunam).
  • Personai, kura veic pacienta aprūpi, rūpīgi jāuzliek ķirurģiska maska. Maskai lietošanas laikā labi jāpieguļ sejai un tai nedrīkst pieskarties. Ja maska paliek mitra vai netīra, tā jānomaina ar jaunu un lietotā jāizmet. Masku noņem no aizmugures uz priekšu, nepieskaroties maskas priekšpusei. Pēc maskas noņemšanas to izmet un veic roku higiēnu. Video pamācības un informāciju par masku uzlikšanu un lietošanu, var apskatīt šeit.
  • Aprūpes laikā jāizvairās no kontakta ar pacienta ķermeņa šķidrumiem, īpaši izdalījumiem no elpceļiem (piemēram, krēpām) un fēcēm (izkārnījumiem). Ja tas nav iespējams, lieto vienreiz lietojamus cimdus un masku, piemēram, noslaukot pacienta degunu, savācot urīnu, krēpas, izkārnījumus vai citus atkritumus. Pēc cimdu novilkšanas veic roku higiēnu (mazgāšanu vai dezinfekciju).
  • Vienreiz lietojamus cimdus vai maskas nedrīkst lietot atkārtoti! Tos izmet kā pacienta atkritumus. Telpā, kur uzturas pacients, regulāri veic telpu mitro uzkopšanu un dezinfekciju. Uzkopšanai izmanto sadzīvē lietojamus mazgāšanas līdzekļus un pēc tam veic telpas dezinfekciju. Var izmantot līdzekļus ar kombinētu iedarbību (tīrīšanas un dezinfekcijas). Pastiprināta uzmanība jāpievērš priekšmetiem un virsmām, kam inficētais pacients ir pieskāries (rokturi, galda virsmas, gultas malas). Nelielu virsmu apstrādi var veikt ar 70% spirta šķīdumu. Jātīra un jādezinficē arī koplietošanas telpas (piemēram, tualete, vannas istaba) vismaz vienu reizi dienā.
  • Pacienta netīro veļu un gultas veļu savāc rūpīgi, to nepurinot un nepiespiežot pie apģērba. Mazgā veļas mašīnā ar veļas mazgāšanas līdzekli 60 - 90 grādu temperatūras režīmā (vēlams 90 grādu vai karstākajā temperatūrā, kādu auduma veids pieļauj). Kārtīgi izžāvē. Veļu mazgā atsevišķi no citu ģimenes locekļu veļas.
  • Uzkopjot telpas, savācot netīro veļu, atkritumus, lieto masku, cimdus un vienreiz lietojamu priekšautu. Bieži vēdina telpas.

Izmantotie avoti:

Поделись этой статьей:

Читай еще: