eVeselībasPunkts

Kā rīkoties, ja nākas sastapties ar čūsku?

Latvijas mežos un purvos mīt tikai viena indīga čūska – odze un cilvēki sastopas ar šo rāpuli ne tikai mežā ogojot, bet pat savu māju teritorijās un dārzos. Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Taču laikus nepamanot čūsku vai cilvēkam rīkojoties pārdroši, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost. Odžu kodumi var radīt tik smagu alerģisku reakciju, ka nekavējoties ir vajadzīga mediķu palīdzība, lai novērstu draudus veselībai un dzīvībai.

Kā rīkoties, lai izvairītos no čūsku kodumiem?

Pamanot čūsku, tai nevajag tuvoties, to nevajag aiztikt vai citādi kaitināt. Čūskas kož tikai tad, ja sajūt draudus vai ja uzkāpj tai virsū, pieskaras, ņem rokās.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, staigājiet zābakos vai apavos un biezās zeķēs. Čūskas jūt siltumu un tām nepatīk vibrācija, tādēļ tās pašas cilvēku sajūt un cenšas izvairīties no sastapšanās. Ejiet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, nestaigājiet pa mežu vai pļavām basām kājām.

Jāuzmanās arī savos piemājas dārzos un lauku sētās, jo siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām (mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām).

Ko darīt, ja iekodusi čūska?!

Ja iekodusi čūska, koduma vietā būs sāpes un var redzēt pietūkumu. Smagākos gadījumos pēc odzes kodiena cietušajam var būt nopietni sirdsdarbības traucējumi, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vieta var izteikti palielināties, āda var kļūt zilgani violeta.

Ja iekodusi čūska, jāpieņem sliktākais variants, ka ir iekodusi odze. Tādā gadījumā:

  • Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas drīzāk.
  • Cietušais jānogulda, jāpalīdz viņam nomierināties.
  • Jācenšas nekustināt un neberzēt sakosto ķermeņa daļu, lai inde tik strauji neizplatītos. Tas ir būtiski, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos.
  • Ja iespējams, jādod pastiprināti dzert, lai nodrošinātu organismam šķidrumu.
  • Uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi un sašaurinātos asinsvadi. Nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu.
  • Nedrīkst dot nekādus medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi.

NMP dienesta mediķi atgādina, ka čūskas kodumu gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot uz tālruni 113, jo odžu kodums var izraisīt tik smagu alerģisku reakciju, kas var apdraudēt cilvēka veselību un pat dzīvību.


Rīgas Zooloģiskajā dārzā Latvijas rāpuļu un abinieku ekspozīcijā aplūkojamas visas 3 Latvijā sastopamās čūsku sugas:

Parastā odze

Parastā odze

Parastā odze, Shutterstock

Odzes ir vienīgās Latvijas indīgās čūskas un tāpēc tās bieži tiek iznīcinātas. Latvijā odzes visbiežāk sastopamas izcirtumos, purvu malās un mežmalās. Šai čūsku sugai raksturīga vertikāla acs zīlīte, izteikti trīsstūrveidīga galva, pamatkrāsa var variēt – no gaišbrūnas līdz tumšpelēkai. Vairumam īpatņu ir raksturīgs tumšs zigzagveidīgs zīmējums, bet atrastas arī vienkrāsainas – tumšpelēkas un melnas odzes.

Pavasarī odzes no ziemošanas vietām dobumos zem saknēm vai akmeņiem izlien visagrāk – tikko nokusis sniegs. Vasaras beigās odzēm piedzimst līdz 20 mazuļi, kas tūdaļ uzsāk patstāvīgu dzīvi.

Parastais zalktis

Parastais zalktis

Parastais zalktis, Shutterstock

Parastais zalktis ir Latvijā vislielākā (līdz 150 cm) un visbiežāk sastopamā čūsku suga, kas apdzīvo visdažādākos biotopus ūdeņu tuvumā. Lieliski peld un bieži medī ūdenī. Zalkši bieži apmetas arī kultūrainavā un apdzīvotās vietās, kur daudz piemērotas barības – abinieku. Parastā zalkša mugura ir vienkrāsaina, galvas abās pusēs raksturīgi dzelteni vai bāli dzelteni laukumi.

Zalktis nav indīgs, taču, rokās paņemts, tas no anālās atveres var izdalīt smirdošu šķidrumu. Zalkši ziemo akmeņu krāvumos, dobumos zem ēku drupām vai celmiem. Piemērotās ziemošanas vietās tie sapulcējas lielā skaitā un pavasarī, tikko iznākuši no pazemes, pārojas. Šādās vietās var redzēt īstus zalkšu kamolus, ko veido vairāki, cīņā par mātīti, savijušies tēviņi. Vasaras vidū trūdos vai kūdrā dēj 10-40 ozolzīles lieluma olas, kas salipinātas savdabīgos čemuros.

Gludenā čūska

Gludenā čūska

Gludenā čūska, Shutterstock

Gludenā čūska bieži tiek jaukta ar bezkāju ķirzaku glodeni vai odzes rūsgano formu. Latvijā gludenās čūskas sastopamas reti, galvenokārt sausajos biotopos jūras tuvumā – kāpu mežos, izcirtumos un izstrādāto kūdras purvu malās. Tās bieži tiek noturētas par odzēm un iznīcinātas.

Atšķirībā no odzes gludenās čūskas ir slaidākas, acs zīlīte ir apaļa, nav zigzagveidīgā raksta uz muguras, taču ir rindās izkārtoti tumšāki plankumi. No nāsīm, pāri acīm un tālāk pāri sāniem stiepjas tumšas svītras. Gludenā čūska nav indīga, kaut agresīvi aizstāvas un kož, ja to mēģina satver. Pārojas pavasarī un tēviņi, savijušies cīnās mātītes dēļ. Jūnija beigās vai jūlijā dēj 7-15 olas, no kurām mazuļi izšķiļas pat dēšanas laikā.

Читай еще: