eVeselībasPunkts

Ādas elasticitāte

Ādas elasticitāte ir ādas spēja iestiepties un atgriezties iepriekšējā stāvoklī, ko varētu salīdzināt ar gumijas īpašībām. Par šo spēju atbild ādas vidējā slānī jeb dermā izvietotās olbaltumvielu šķiedras – elastīns un daļēji arī kolagēns. Par labu ādas elasticitāti liecina, pirmkārt, vizuālais izskats – āda ir stingra, gluda un jauneklīga, otrkārt, ja, satverot ādu zem acīm ar diviem pirkstiem, visbiežāk ar rādītājpirkstu un īkšķi, tā ātri atgriežas izejas stāvoklī.

Līdz ar gadiem dabiskas hronoloģiskās novecošanās dēļ, vidēji ap 25–30 gadiem, sāk samazināties ādā dabiski esošo savienojumu sintēze un atjaunošanās spēja. Jo īpaši tas pastiprinās pēc menopauzes. Tāpat šo procesu paātrina dažādi citi ārēji un iekšēji faktori, kuru dēļ elastīna un kolagēna šķiedras tiek sašķeltas un samazinās ādas elasticitāte. Citiem vārdiem sakot, rodas elastoze. Iznākumā āda izskatās noslīdējusi, raupja un ar virspusējākām vai dziļākām redzamām krunciņām.

Elasticitātes zuduma cēloņi

Atbildīgos par ādas elasticitātes zudumu var iedalīt divās lielās grupās: iekšējie un ārējie faktori. Pie iekšējiem faktoriem attiecināma hronoloģiskā ādas novecošanās. Savukārt pie ārējiem faktoriem – ārējā vide, piemēram, ultravioletais starojums un gaisa piesārņojums, kā arī dzīvesveids – nepilnvērtīgs uzturs, smēķēšana, neatbilstoša ādas kopšana, straujas ķermeņa svara izmaiņas.

Kā pēc iespējas ilgāk saglabāt ādas elasticitāti

Protams, pilnībā novērst elasticitātes zudumu nav iespējams, bet ir vairākas samērā vienkāršas nianses, kuras ievērojot jūs maksimāli attālināsiet elastozi. Šos ieteikumus var iedalīt četrās lielās grupās: 1) uzturs, pārtikas piedevas un vitamīni, 2) ādas kopšana un lokālie līdzekļi, 3) procedūras, 4) dzīvesveida korekcija.

www.freepik.com

Uzturs, pārtikas piedevas un vitamīni

Kolagēns

Plaši apspriestais kolagēns ir šķiedrveida olbaltumviela, kas aizņem lielāko daļu ādas vidējā slāņa jeb dermas. Tas sniedz strukturālu atbalstu un blīvumu ne tikai ādai, bet arī locītavām, saitēm un muskuļiem. Kolagēnu ražo īpašas šūnas fibroblasti, kas, līdzīgi kā citi dabiski sastopami savienojumi ādā, ar laiku samazinās.

Ir veikti dažādi pētījumi, kuros pierādīts, ka iekšķīgi lietots kolagēns palielina ne tikai fibroblastu, bet arī elastīna sintēzi. Taču būtiska nozīme ir lietotā kolagēna molekulārajam svaram. Lai tas varētu šķērsot kuņģa un zarnu traktu un nonākt mērķorgānos, nepieciešams, lai tas būtu sašķelts īsākās peptīdu ķēdītēs, par ko liecina atslēgas vārds “hidrolizēts”.

Tāpat uzņemtā kolagēna pozitīvais efekts palielinās, ja tas papildus tiek bagātināts ar citiem antioksidantiem, piemēram, C vitamīnu.

Antioksidanti

Oksidatīvais stress ir stāvoklis, kad organismā trūkst līdzsvara starp antioksidantiem un brīvajiem radikāļiem – tiek pārsniegtas organisma antioksidatīvās spējas. Rezultātā organismā tiek ierosināti vairāki negatīvi procesi, tostarp iekaisums, kas veicina kolagēna un elastīna degradāciju un kavē to sintēzi, paātrinot ādas novecošanās procesu.

Antioksidantu piedevu lietošana, diētas ar augstu antioksidantu daudzumu un neaizvietojamās taukskābes var palielināt organisma spēju cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, mazināt iekaisumu un palēnināt novecošanās procesu. Piemēram, diēta, kurā ir daudz antioksidantu: flavonoīdi – genisteīns (sojas pupu izoflavons), kakao flavonoīdi (tumšā šokolāde ar vismaz 70% kakao), zaļā un melnā tēja, garšaugi, ogas – un karotinoīdi – tomāti (likopēns), spināti (luteīns), burkāni, citrusaugļi, var palīdzēt saglabāt ne tikai ādas elasticitāti, bet arī vispārējo veselības stāvokli. Neaizvietojamās taukskābes jeb omega-3 var uzņemt, ēdot lasi, mandeles, valriekstus, avokado u. c. produktus.

Vitamīni

Vitamīni ar antioksidantu īpašībām ir A, C un E vitamīns. A un E vitamīns ir taukos šķīstoši vitamīni, tādēļ, uzņemot tos piedevu veidā, tie būtu jālieto ēšanas laikā vai pēc tās, lai tie spētu uzsūkties. Savukārt ar dzīvnieku un augu izcelsmes pārtikas produktiem tos var uzņemt, lietojot treknās zivis, olas, riekstus un to eļļas, avokado, brokoļus u. c. C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kuram ir liela nozīme kolagēna sintēzes procesā.

Tāpat pētījumos konstatēts, ka B3 vitamīns jeb niacinamīds vienlaikus gan mazina dermas saistaudu sadalīšanos, gan palielina fibroblastu ražošanu.

Liela nozīme ir arī D vitamīnam, kas arī ir taukos šķīstošs, tāpēc jāpievērš uzmanība tā pareizai uzņemšanai. D vitamīns atbild ne tikai par imūnsistēmu, bet arī par ādas šūnu augšanu, atjaunošanu un aizsardzību.

Ja plānojat pievērsties vitamīnu piedevām, tomēr pirms tam ieteiktu konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu, lai piemeklētu individuāli vispiemērotākos savienojumus, uzzinātu par to pareizu lietošanu un būtu kāds, kas nokontrolē, vai uzņemtais vispār sasniedz organismu.

Izvairieties no pārtikas, kas izraisa iekaisumu!

Vienlaikus ir svarīgi izvairīties no pārtikas produktiem, kas izraisa glikāciju – procesu, kurā cukurs netiek pareizi metabolizēts jeb pārstrādāts un sašķeļ ādas karkasu – elastīnu un kolagēnu. Tie ir ātri asimilējami ogļhidrāti: cukurs, baltmaize, baltie rīsi, sulas u. c., cepti ēdieni, produkti ar augstu tauku saturu un alkohols (tostarp vīns).

Hidratācija

Tāpat pie uztura sadaļas vēlos minēt arī atbilstoša ūdens daudzuma uzņemšanu. Līdz ar vecumu un agresīvu ārēju apstākļu dēļ mūsu ādas aizsargbarjera pavājinās, palielinot transepidermālā ūdens zudumu, tāpēc āda atūdeņojas, zaudē savu līdzenumu, tvirtumu un elasticitāti. Tādēļ būtiska ir ādas mitruma līmeņa atjaunošana un uzturēšana ne tikai no ārpuses, bet arī iekšēji.

Ādas kopšana un lokālie līdzekļi

Pirmkārt, par veselīgas un jauneklīgas ādas uzturēšanu pēc iespējas ilgāk atbild trīs vienkārši ādas kopšanas pamatprincipi – attīrīšana, mitrināšana un aizsardzība no saules. Otrkārt, jāpievērš uzmanība produktu sastāvam, jo ir atsevišķas aktīvās vielas, kas palēnina ādas novecošanos, uzturot tās elasticitāti pēc iespējas ilgāk.

Retinols un retinoīdi

Retinols un retinoīdi ir A vitamīna sintētiskā forma, kas ir viena no visvairāk pētītajām un populārākajām vielām dermatoloģijā. Atkarībā no to koncentrācijas tie ir pieejami bezrecepšu (retinols) vai recepšu (retinoīdi) līdzekļu veidā, piemēram, sejas krēmi un serumi. Tie ne tikai veicina kolagēna un elastīna sintēzi ādā, bet arī mazina fotobojājuma ietekmi uz ādu, piemēram, nelīdzeno ādas toni. Tā kā retinoīdi ir arī fotosensitīvi – paaugstina ādas jutību pret saules gaismu un, mazinot tauku dziedzeru aktivitāti, veicina ādas sausumu, tad plašākai publikai tie pieejami galvenokārt zemākā koncentrācijā – retinola veidā.

Hialuronskābe

Hialuronskābe ir ādā dabiski sastopams savienojums, kas galvenokārt atrodas ādas vidējā slānī jeb dermā – turpat, kur raksta galvenais varonis – elastīns. Tās uzdevums ir piesaistīt un uzturēt optimālu mitruma līmenī ādā. Tāpat kā daudzi citi ādā dabiski sastopami savienojumi, arī hialuronskābe noārdās ultravioletā starojuma iedarbībā un samazinās līdz ar nodzīvotajiem gadiem, tāpēc āda kļūst sausa, raupja un ar nelīdzenu virsmu. Lietojot serumus vai krēmus, kas bagātināti ar hialuronskābi, vai tās lietošana pārtikas piedevu veidā var palīdzēt ādai uzturēt pēc iespējas ilgāk jauneklīgo izskatu.

Dekspantenols

Analogi hialuronskābei arī dekspantenols jeb pantotēnskābe nodrošinot optimālu mitruma līmeni ādā un, mazinot iekaisumu, noder, lai saglabātu ādas elasticitāti.

www.freepik.com

Procedūras

Lai pēc iespējas efektīvāk sasniegtu galveno mērķi – uzlabotu elastīna stāvokli ādā, jo tas atbild par ādas elasticitātes zudumu, tiek izmantotas dažādas procedūras – gan invazīvas, gan neinvazīvas.

Aparātprocedūras

Šeit var izšķirt divas lielas grupas – lāzerprocedūras un gaismas ierīču procedūras. Populārākās no tām ir frakcionētā lāzerterapija un intensīvi pulsējošas gaismas terapija (IPL). Abos gadījumos tiek stimulēts ādas vidējais slānis – derma, veicinot neokolagenoģenēzi, ādas elasticitātes un tonusa atjaunošanos. Papildus tam tiek panākts arī vienmērīgāks ādas tonis. Metodes var arī savstarpēji kombinēt.

Ķīmiskais pīlings

Pīlings atkarībā no izmantotās vielas koncentrācijas noņem atmirušo ādas šūnu slānīti un atjauno to. Tādējādi var mazināt elastozi un fotonovecošanās sekas, kā arī veicināt kolagēna sintēzi. Visbiežāk pīlingos izmanto glikolskābi, pienskābi, mandeļskābi, salicilskābi un trihloretiķskābi.

Dermabrāzija

Tās iedarbība ir līdzīga kā pīlingam, tikai procedūrā tiek izmantota mehāniska ierīce.

Injekcijas

Trombocītiem bagātas plazmas (PRP) un fibrīna (PRF), un hialuronskābes injekcijas zemādā uzlabo ādas hidratāciju un elasticitāti.

Sejas masāža

Veicama ar rokām, sejas veltnīti ar akmeni vai vakuuma burciņām. Pirmkārt, veicinot limfātiskās sistēmas atteci jeb drenāžu, tiek samazināta tūskainība. Otrkārt, stimulējot apasiņošanu, tiek aktivizēti fibroblasti, kas veicina kolagēna un hialuronskābes sintēzi, uzlabojot ādas tvirtumu, elasticitāti un piešķirot ādai veselīgu mirdzumu. Lai gan sasniedzamais rezultāts ir acīm redzams, tomēr īslaicīgs, tādēļ sejas masāža jāpraktizē regulāri, lai sasniegtu vēlamo rezultātu ilgtermiņā.

www.freepik.com

Dzīvesveids

Ādas elasticitātes zudumu galvenokārt paātrina ārējie vides faktori jeb, īsāk sakot – dzīvesveids. Tādēļ vislabākais veids, kā palēnināt elastozi, ir preventīvi mazināt vai pilnībā izvairīties no kaitīgiem faktoriem, respektīvi, ieviest jaunu ikdienas rutīnu.

Ādas aizsardzība no saules

Ultravioletie stari veicina ne tikai ļaundabīgu ādas veidojumu, bet arī fotobojājumu rašanos. To ietekmē ādas dermas slānī noārdās ādas karkasu veidojošās šķiedras – elastīns un kolagēns, tāpēc samazinās ādas elasticitāte un padziļinās ādas mikroreljefs. Papildus tam sabiezē ādas raga slānis, āda izžūst, paplašinās asins kapilāru tīklojums un parādās nevēlama pigmentācija. Būtībā tiek veicināta priekšlaicīga ādas novecošanās. Tādēļ, ikdienā lietojot plaša spektra augstas aizsardzības saules aizsarglīdzekļus un apzināti nesauļojoties, jūs saglabāsiet jauneklīgas ādas izskatu pēc iespējas ilgāk.

Atteikšanās no smēķēšanas

Droši vien būsiet pamanījuši, ka cilvēki, kas smēķē, izskatās krietni vecāki par nesmēķētājiem un ir ar pelēcīgu ādas nokrāsu. Tas tādēļ, ka smēķēšana sašaurina asinsvadus, samazinot asins plūsmu un ierobežojot barības vielu un skābekļa piegādi ādai. Tāpat smēķēšana organismā palielina brīvo radikāļu īpatsvaru, izraisot iepriekš aprakstīto oksidatīvo stresu un tādējādi arī elastīna un kolagēna šķiedru paātrinātu šķelšanu.

Pietiekams miegs

Atbilstoši diennakts bioloģiskajam ritmam notiek dažādu fizioloģisko procesu regulācija. Miega laikā paātrinās dažādi ādas atjaunošanās un sintēzes procesi, piemēram, sintezējas hormoni. Viens no hormoniem ir melatonīns jeb miega hormons, kas vairāk izdalās diennakts tumšajā laikā, kad mēs guļam. Tiklīdz mēs izjaucam savu diennakts bioloģisko ritmu, respektīvi, ilgstoši neizguļamies, izjūk melatonīna sintēzes ritms, palielinās kortizola jeb stresa hormona izdale, kas savukārt uztur iekaisuma procesu, paātrinot elastīna un kolagēna šķiedru šķelšanos. Tādēļ būtiski ir izgulēties katru nakti vismaz 6–8 stundas.

Stresa samazināšana

Ilgstoša stresa ietekmē paaugstinās stresa hormons kortizols, kas, kā jau iepriekš tika minēts, uztur iekaisuma procesu un attiecīgi veicina elastozi.

Jāpatur prātā, ka organismam kā stresors var būt ne tikai emocijas, bet arī fizioloģiskas novirzes no normas, piemēram, cukura līmeņa svārstības asinīs. Tādēļ aicinātu pievērst uzmanību ne tikai savai emocionālajai labsajūtai, bet vismaz reizi gadā doties arī pie sava ģimenes ārsta uz apskati un veikt laboratoros izmeklējumus.

Tikmēr svarīgi katram ikdienā ieviest savu glābiņu emociju līdzsvaram – veikt elpošanas vingrinājumus, doties dabā, veikt fiziskas aktivitātes.

Kustība

Fiziskās aktivitātes paātrina šūnu metabolismu, veicina asins plūsmu, palielina organisma apgādi ar skābekli un barības vielām, veicina laimes hormona izdali – padara mūs dzīvīgākus un jauneklīgākus, kas arī ir pamatu pamats, lai būtu vesela miesa un gars.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka iepriekš minēto rekomendāciju ievērošana pilnībā nenovērsīs ādas elastozi, bet ir ļoti noderīga kompleksa pieeja ādas elasticitātes saglabāšanai.

Share this article:

Read more: