eHealthPoint

Antibiotiku lietošana

Antibiotikas ir medikamenti, kas iznīcina baktērijas un dažus parazītus. Baktērijas ir izmēros daudz lielāki mikroorganismi par vīrusiem, to struktūra ir sarežģītāka, un antibiotikas iedarbojas vai nu uz šūnas sienu, vai arī kavē olbaltumvielu sintēzi.

Antibiotikas glābj dzīvību

Baktērijas parasti izraisa strutainas infekcijas vai sepsi, ko tautā sauc par asins saindēšanos. Antibiotikas zināmā mērā ir indes, kuras, samazinot baktēriju skaitu ķermenī, palīdz cilvēkam tikt galā ar infekciju. Ja bakteriālas infekcijas neārstē ar antibiotikām, tās var izraisīt cilvēka nāvi. Antibiotikas ir glābušas dzīvību miljardiem cilvēku, un, pateicoties tam, ka slimības tiek izārstētas un cilvēks vairs nevar aplipināt citus, ir pazudušas vai krietni samazinājušās baktēriju izraisītas slimības, pret kurām nav vakcīnu. Kā piemērus varētu minēt mēri vai tuberkulozi, kas bija nāvējošas infekcijas ar dramatisku izplatīšanos, taču tagad to apdraudējums ir ievērojami samazināts.

Rezistences drauds

Pasaulē arvien skaļāk runā par antimikrobiālās rezistences jeb pret antibiotikām nejutīgu baktēriju krīzi – arvien biežāki ir gadījumi, kad cilvēki inficējas ar mikroorganismiem, kuru uzveikšanai nav zāļu. Ir valstis, kur šāds risks pastāv pavisam sadzīviskā līmenī. Latvijā situācija ir salīdzinoši laba – pie mums vēl neizplatās baktērijas, kas būtu rezistentas pret visām eksistējošajām antibiotikām, un rezistences problēma līdz šim galvenokārt koncentrējusies slimnīcās.

Baktēriju rezistenci pret antibiotikām izraisa galvenokārt neapdomīga un nepamatota antibiotiku lietošana, ārstējot gan cilvēkus, gan mājlopus. Dabiskās atlases ceļā attīstās tādi baktēriju paveidi, kas ir nejutīgi pret antibiotikām, kurām šīs baktērijas būtu jānogalē. Šādu mikroorganismu izplatību veicina slikta infekciju kontroles situācija ārstniecības iestādēs, kad rezistentajām baktērijām ir iespēja nonākt no viena pacienta pie cita, kā arī pastāv risks ar tām inficēties ķirurģisku procedūru vai operāciju laikā. Var arī gadīties, ka cilvēks saslimst ar pneimoniju vai urīnceļu infekciju, kuru izraisa rezistenti mikroorganismi. Ja infekciju izraisa parasta baktērija, pacients saņem antibiotikas un izārstējas. Problēmas sākas, ja infekciju izraisa baktērija, kuru nevar iznīcināt, lietojot antibiotikas. Tad jārīkojas kā pirmsantibiotiku ērā, visas strutas un infekciju likvidējot ķirurģiski. Tad defekts ir daudz plašāks, atveseļošanās ieilgst un nenorit tik sekmīgi. Daži pētnieki uzskata, ka pastāv reālas pēcantibiotiku ēras iestāšanās drauds.

Cerību dod jaunas zāles

Lielas cerības tiek saistītas ar jaunu antibiotiku radīšanu, taču tiek piemirsts, ka tās būs ārkārtīgi dārgas, jo runa par inovatīviem medikamentiem, kuriem vēl nav lēto ģenērisko analogu. Cilvēki ir pieraduši, ka antibiotikas ir lētas un ārstēšanas kurss izmaksā mazāk par 10€. Taču jau tagad ārstēšanas kurss ar jaunākās paaudzes antibiotikām vienam pacientam Latvijā var izmaksāt līdz 5 000€.

Antibiotikas

Dmitriy Feldman svarshik/Shutterstock

Kā saglabāt antibiotiku efektivitāti?

Pašlaik slimnīcās antibiotikas saņem trešā daļa pacientu. Ja šādos daudzumos vajadzēs jaunās, ļoti dārgās zāles, to nevarēs samaksāt nevienas valsts aprūpes sistēma. Tāpēc galvenais uzdevums ir pēc iespējas ilgāk noturēt līdzšinējo antibiotiku efektivitāti. Tas iespējams, drastiski samazinot šo zāļu nevajadzīgo patēriņu. Jāsamazina arī antibiotiku lietošana lopkopībā un veterinārajā medicīnā, jo rezistentās baktērijas apdraud gan cilvēkus, gan dzīvniekus.

Šo apsvērumu dēļ pēdējos gadus ārsti lielu vērību velta tieši antibiotiku lietošanas ierobežošanai. To var izdarīt, nevis mazāk ārstējot slimības, kur antibiotikas ir tiešām nepieciešamas, piemēram, pneimonijas vai komplicētas urīnceļu infekcijas ārstēšanai, bet gan nelietojot tur, kur tās nav vajadzīgas.

Par laimi, bakteriālas infekcijas mūsdienās ir salīdzinoši daudz retākas par vīrusu infekcijām. Tieši vīrusi izraisa slimības, ar ko pārsvarā slimojam ikdienā. Iesnas, sāpes kaklā ar klepu, bronhīts, caurejas, pat vidusauss iekaisums parasti ir vīrusu izraisītas slimības, kuras pāriet pašas no sevis. Antibiotiku lietošanai šo slimību ārstēšanā ir nozīme tikai komplikāciju gadījumā, kas ir ārkārtīgi retas un salīdzinoši viegli pamanāmas, jo ievērojami pasliktina klīnisko ainu tad, kad tā jau ir sākusi uzlaboties.

Nelietosim antibiotikas iesnu ārstēšanai

Diemžēl ārsti ir ieraduši izrakstīt antibiotikas krietni biežāk, nekā tas ir nepieciešams. Pētījumi rāda, ka ambulatori aptuveni pusei, bet slimnīcās trešdaļai pacientu antibiotikas tiek izrakstītas nepamatoti. Arī pacienti ir pieraduši, ka ārsti viņiem izraksta antibiotikas iesnu vai bronhīta gadījumā. Latvijā īpaši bieža ir nepamatota antibiotiku izrakstīšanas bērniem līdz piecu gadu vecumam. Šajā vecumā parastam bērnam bez iedzimtām slimībām bakteriālas infekcijas ir ārkārtīgi retas, un visas problēmas parasti izraisa vīrusi. Turklāt mūsdienās ir pieejami izmeklējumi, kas ļauj diezgan droši pateikt, ka slimību izraisa vīruss, nevis baktērija. Antibiotiku izrakstīšana bez papildu izmeklējumu – piemēram, asins analīžu vai rentgena – veikšanas vairs nebūtu pieļaujama. Laiks, kad izsaucām ārstu uz mājām pie bērna un viņš nozīmēja antibiotikas bez analīzēm, cerams, tuvojas beigām.

Antropoloģiski pētījumi rāda, ka bieži nepamatota antibiotiku izrakstīšana notiek tāpēc, ka ir nesaprašanās starp pacientu un ārstu. Pacients, vaicājot ārstam, vai nebūs vajadzīgas antibiotikas, klusībā cer, ka ārsts tās neizrakstīs. Savukārt ārstam liekas, ka šis pacients beigu beigās uzstās, ka antibiotikas ir nepieciešamas, un izraksta tās, lai izvairītos no nepatīkamas konfrontācijas ar pacientu. Dialogs starp ārstu un pacientu ir ārkārtīgi svarīgs. Piemēram, ir iespējams vienoties, ka neskaidros gadījumos pacients sāks lietot antibiotikas nākamajā dienā, ja stāvoklis neuzlabosies. Šādi gadījumi nebūs bieži, un šādu praksi – nogaidīt ar antibiotiku lietošanas sākšanu – būtiski atvieglo jaunieviestā e-receptes lietošana.

Antibiotiku blaknes

Pēdējā laikā aizvien vairāk apzināmies riskus, kurus var izraisīt antibiotiku terapiju. Tās nav tikai alerģiskas reakcijas vai nelaba dūša. Antibiotikām mēdz būt tādas ļoti nopietnas blaknes kā sirds aritmija, nieru bojājums vai neatgriezeniska polineiropātija. Tās, sagraujot normālo zarnu mikrofloru, ļauj savairoties baktērijām, kas var izraisīt ļoti nopietnu caureju, kura var novest pat pie zarnu pārplīšanas.

Antibiotikas nozīmīgi maina cilvēka mikrobiomu, un pētījumi saista to ar aptaukošanos, uzvedības pārmaiņām un pat paaugstinātu vēža risku.

Kad nevar iztikt bez antibiotikām?

Jāuzsver, ka tās slimības, kuras jāārstē ar antibiotikām, piemēram, baktēriju izraisītu pneimoniju vai pielonefrītu jeb nieres bļodiņas iekaisumu, var izārstēt tikai ar antibiotikām. Jāsaprot, ka nav tādas izvēles starp antibiotikām un citām ārstēšanas metodēm. Antibiotikas nevar aizstāt ar plašsaziņas līdzekļos plaši reklamētajām pārtikas piedevām, probiotikām vai homeopātiju. Antibiotiku nelietošanas gadījumā bakteriāla infekcija progresē, un var rasties ļoti nopietnas komplikācijas, tādas kā abscesi vai smaga sepse. Tāpēc nekādā gadījumā pacientiem nevajadzētu mānīt ārstu, kas ir izrakstījis antibiotikas, un izlemt tās nelietot vai arī lietot īsāku laiku, nekā rakstīts receptē. Pārtraucot ārstēšanas kursu par agru, slimība netiks izārstēta, un iekaisums var kļūt hronisks vai sāksies jauns slimības uzliesmojums.

Nobeigumā vēlreiz uzsvēršu, ka tā, kā antibiotikas lietojām līdz šim, ilgi turpināt vairs nebūs iespējams. Katrai medikamentu nozīmēšanai jābūt pamatotai ar laboratoriskiem izmeklējumiem, jāizvēlas optimālā deva un ārstēšanas ilgums. Alternatīvas smagu baktēriju izraisītas infekciju ārstēšanai nav, un ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt šo zāļu efektivitāti pēc iespējas ilgāk.

Read more: