eVeselībasPunkts

Atkarība no pretsāpju medikamentiem

Vai esat kādreiz aizdomājies par to, kas traucē jūsu ikdienas gaitām, kas ierobežo aktivitātes, nomāc garastāvokli, rada miega traucējumus? Vai tās ir sāpes? Kā reaģējat uz šādiem ķermeņa signāliem? Vai vēršaties pie ārsta un mēģināt rast iemeslu un izskaidrojumu tām vai vienkārši ignorējat un iedzerat kādu pretsāpju medikamentu, lai justos labāk un varētu turpināt darīt to, ko esat ieplānojis?

Kaudze tablešu mēnesī!

Vairāk nekā 100 pretsāpju tablešu mēnesī! Šādu faktu kopā ar savu pacienti konstatējām kādas vizītes laikā, aprēķinot viņas izlietoto tablešu skaitu vienā mēnesī. Skaits, neapšaubāmi, liecina par pārmērīgu šo līdzekļu lietošanu. Lielāks izbrīns bija pašai pacientei, jo nekad iepriekš viņa nebija aizdomājusies, ka jau vairāku mēnešu garumā lieto šādu zāļu apjomu.

Uz jautājumu, cik ilgi viņai traucē sāpes, saņēmu atbildi – vismaz divus gadus! Turpinot precizēt sāpju parādīšanās un turpmākās attīstības gaitu, noskaidroju, ka sievietei tās sākušās pakāpeniski un pretsāpju tabletes sākotnēji tika lietotas vien epizodiski, pēc tam pa vienai vai vairākām dienā, kad nebija spējusi pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus.

Kā un kurā brīdī viņa nonāca pie tik liela pretsāpju līdzekļu patēriņa, paciente precīzi atbildēt nevarēja, vien minēja, ka laika gaitā vajadzība pēc tabletēm kļuvusi par ikdienu. Viņa nevarot sevi iedomāties bez tablešu iepakojuma rokassomiņā, izejot no mājas. Turklāt uzskata to par normu.

Sāpju raksturs

Sāpes ir unikāls organismu brīdinošs signāls, kuru medicīnā sauc par biopsihosociālu fenomenu, jo tas sevī ietver ne tikai sāpju avotu vai vairākus, bet arī emocionālos un sociālos komponentus, kas kopā ikvienam veido individuālu to raksturu un turpmāko uzvedību.

Uz jautājumu, vai paciente mēģināja iztikt kādu dienu bez tabletēm, saņēmu pārliecinošu atbildi, ka ne, jo, neiedzerot zāles, sāpes viņa sajutusi jau visā ķermenī, pievienojusies pastiprināta svīšana, epizodisks galvas reibonis un krampji, kā arī vispārējs nespēks.

Šādas izpausmes, pēc slimnieces stāstītā, man lika aizdomāties par iespējamo pretsāpju zāļu atkarību un to atcelšanas sindromu, kuru paciente aprakstīja sajūtās, kad tabletes mēģināja nelietot.

Pretsāpju līdzekļu iedalījums

Pretsāpju jeb analgētiskie līdzekļi tiek iedalīti trīs lielās grupās – neopioīdi (daudzi pieejami bezrecepšu medikamenti), opioīdi (lielākoties recepšu medikamenti, kas ir stingrā uzskaitē) un koanalgētiķi (medikamenti, kas pastiprina pretsāpju efektu). Mūsdienās tie ir sastopami dažādās formās – tabletēs, kapsulās, sīrupu veidā, kā arī ziedēs, gelos, krēmos, plāksteros un aerosolos. Pieļaujamās devās un īslaicīgā laika periodā tie nevar radīt būtiskus veselības traucējumus, taču, šiem apstākļiem mainoties, situācija var kļūt bīstama.

www.freepik.com

Kāpēc rodas atkarība no zālēm

Atbrīvojot organismu no sāpēm, cilvēks izjūt atvieglojumu – ciešanas beidzas. Tas nodrošina gan fizisku, gan emocionālu labsajūtu. Organisma dabisko labsajūtas hormonu jeb endorfīnu dabīga veidošanās tiek nomākta, jo šīs zāles nodrošina vajadzīgās sajūtas. Turklāt vairākiem medikamentiem ir blakusefekti – nomierinoši, relaksējoši, omu un miegu uzlabojoši u. c. Rodas apburtais loks – jo lielāka zāļu deva tiek ieņemta, jo vairāk tiek bremzēta dabiska pretsāpju hormonu veidošanās organismā.

Bieži vien atkarības izpausmes pamana novēloti vai tad, kad rodas kādas pretsāpju medikamentu blakusparādības, pārmērīgi un ilgstoši tos lietojot. Šī veida atkarība ir izplatīta problēma visā pasaulē un būtiski neatšķiras no citu vielu (narkotisko vielu, alkohola, nikotīna u. c.) radītiem simptomiem. Šo situāciju lielākoties rada cilvēki, kas ar savām sāpēm mēģina tikt galā patstāvīgi, tāpēc brīvā un nekontrolētā veidā iegādājas bezrecepšu pretsāpju līdzekļus un lieto tos ilgāk, nekā ir rekomendēts, vai arī nepamatoti un pārmērīgi lieto ārstu nozīmētos recepšu medikamentus, neietverot citus sāpju ārstēšanas veidus un metodes.

Atkarības ārstēšana

Kā minētā paciente nonāca līdz algologa konsultācijai? Atbilde – parādījās asiņošana no hemoroidāliem mezgliem, ko konstatēja ķirurgs. Precizējot jautājumu par ikdienā lietotajiem medikamentiem, ārsts stingri rekomendēja vērsties pie sāpju speciālista un risināt šo problēmu.

Svarīgākais ir atpazīt atkarības sindromu. Turpmākā ārstēšana visos atkarības gadījumos ir līdzīga: organisma detoksikācija jeb attīrīšana no atkarības vielas vai vairākām vielām, kuru nodrošina sāpju ārsti vai smagākos gadījumos ārsti narkoloģijas centros. Turpmākās rīcības, ārstēšanās un rehabilitācijas plānu nosaka speciālisti.

Lielākais algologu izaicinājums ir veiksmīga hronisku, pastāvīgu sāpju ārstēšana. Tieši šādu sāpju ārstēšanā pastāv lielākais pretsāpju līdzekļu atkarības rašanās risks. Sāpju ārsti, izvērtējot katru slimnieku individuāli, cenšas noskaidrot sāpju cēloņus, vada individuālu, iespējami saudzīgāko un efektīvāko ārstēšanās plānu, nozīmējot dažādu grupu medikamentu lietošanu. Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti citu nozaru speciālisti un rekomendētas dažādas invazīvas manipulācijas. Pacients var tikt iesaistīts atbalsta grupās, viņam var tikt sniegta psihoterapija, ieteikti relaksācijas pasākumi. Viņa ārstēšanā var lietot arī netradicionālās medicīnas metodes, turklāt viņa dzīvesveidu var pielāgot, ņemot vērā konkrētos veselības traucējumus vai slimības. Šādu profesionālu un visaptverošu pieeju sāpju ārstēšanā medicīnā dēvē par multimodālu. Ārstēšanās efektivitāte vairākumā gadījumu nav vienkārša, tās gaita ir ilgstoša un atkarīga no slimnieku motivācijas sadarboties un vēlmes atbrīvoties no atkarības sindroma.

Share this article:

Read more: