eVeselībasPunkts

COVID-19: jautājumi un atbildes II

COVID-19: jautājumi un atbildes 1. daļa

Kas ir COVID-19?

COVID-19 ir slimība, ko izraisa jauns koronavīruss ar nosaukumu SARS-CoV-2. PVO pirmo reizi uzzināja par šo jauno vīrusu 2019. gada 31. decembrī pēc ziņojuma par “vīrusu pneimonijas” kopu Vuhanā, Ķīnas Tautas Republikā.

Kādi ir COVID-19 simptomi?

Paši izplatītākie slimības simptomi ir:

  • drudzis,
  • sauss klepus,
  • nogurums.

Mazāk izplatīti simptomi, kas var skart pacientus, ir:

  • garšas vai smaržas pazušana,
  • aizlikts deguns,
  • konjunktivīts (pazīstams arī kā sarkanas acis),
  • kakla sāpes,
  • galvassāpes,
  • muskuļu vai locītavu sāpes,
  • dažāda veida izsitumi uz ādas,
  • slikta dūša vai vemšana,
  • caureja,
  • drebuļi vai reibonis.

Smagas COVID-19 slimības gaitas simptomi:

  • elpas trūkums,
  • apetītes zudums,
  • apjukums,
  • pastāvīgas sāpes vai spiediens krūtīs,
  • augsta temperatūra (virs 38 ° C).

Citi retāk izplatīti simptomi ietver:

  • uzbudināmība,
  • apjukums,
  • samazināta apziņa (dažreiz saistīta ar krampjiem),
  • trauksme,
  • depresija,
  • miega traucējumi,
  • smagākas un retākas neiroloģiskas komplikācijas, piemēram, insults, smadzeņu iekaisums, delīrijs un nervu bojājumi.

Kas notiek ar cilvēkiem, kuri saslimst ar COVID-19?

Starp tiem, kuriem rodas simptomi, lielākā daļa (apmēram 80%) atgūstas no slimības, bez nepieciešamības ārstēties slimnīcā. Apmēram 15% saslimst smagi un viņiem nepieciešama skābekļa papildu piegāde, bet 5% - kritiski un nepieciešama intensīva aprūpe.

Komplikācijas, kas izraisa nāvi, var ietvert elpošanas mazspēju, akūtu elpošanas distresa sindromu, sepsi un septisko šoku, trombemboliju un/vai multiorganisko mazspēju, ieskaitot sirds, aknu vai nieru traumas. Retās situācijās bērniem dažas nedēļas pēc inficēšanās var attīstīties smags iekaisuma sindroms.

Kurš ir pakļauts smagam slimības attīstības riskam?

Lielākam riskam pakļauti ir cilvēkiem vecumā no 60 gadiem un tie, kuriem ir tādas medicīniskas problēmas kā augsts asinsspiediens, sirds un plaušu problēmas, diabēts, aptaukošanās vai vēzis. Tomēr jāņem vērā, ka neatkarīgi no vecuma, jebkurš var saslimt smagi ar COVID-19 vai nomirt.

www.freepik.com

Vai veidojas ilgstoša ietekme pēc COVID-19 izslimošanas?

Daži cilvēki, kuriem ir bijusi COVID-19, neatkarīgi no tā, vai viņiem bijusi nepieciešama hospitalizācija vai nē, turpina izjust simptomus, tostarp nogurumu, elpošanas un neiroloģiskus simptomus.

Kā mēs varam aizsargāt citus un sevi, ja nezinām, kurš ir inficēts?

Veiciet dažus vienkāršus piesardzības pasākumus, piemēram, ievērojiet fizisku distancēšanos, velciet sejas masku, it īpaši, ja nav iespējams ievērot distanci, vēdiniet telpas, izvairieties no pūļiem un cieša kontakta, regulāri ievērojiet roku higiēnu un klepošanas gadījumā to dariet saliektā elkonī vai salvetē. Ievērojiet lokālo institūciju padomus un drošības pasākumus.

Kad man vajadzētu doties veikt COVID-19 analīzes?

Jebkuram, kuram ir simptomi, būtu jāveic tests. Cilvēki, kuriem nav simptomu, bet kuriem ir bijis ciešs kontakts ar kādu, kurš ir vai var būt inficēts, var arī apsvērt testēšanu - sazinieties ar vietējām veselības organizācijām un ievērojiet viņu norādījumus.

Kamēr persona gaida testa rezultātus, viņiem vajadzētu ievērot pašizolēšanos. Ja testēšanas iespējas ir ierobežotas, vispirms jāveic testi tiem, kuriem ir lielāks infekcijas risks, piemēram, veselības aprūpes darbiniekiem, un tiem, kuriem ir lielāks smagu slimību risks, piemēram, vecākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas dzīvo senioru dzīvesvietās vai ilgstošas aprūpes iestādēs.

Kāds tests man jāveic, lai pārliecinātos, vai man ir COVID-19?

Lielākajā daļā gadījumu SARS-CoV-2 noteikšanai un infekcijas apstiprināšanai tiek izmantots molekulārais tests. Polimerāzes ķēdes reakcija ir visbiežāk izmantotais molekulārais tests. Paraugus no deguna un/vai rīkles vāc ar tamponu. Molekulāros testos vīruss tiek atklāts paraugā, pastiprinot vīrusa ģenētisko materiālu līdz nosakāmam līmenim. Šī iemesla dēļ molekulāro testu izmanto, lai apstiprinātu aktīvu infekciju, parasti dažu dienu laikā pēc iedarbības un aptuveni laikā, kad var sākties simptomi.

Kā ar ātrās pārbaudes testiem?

Ātrie antigēna testi (dažreiz pazīstami kā ātras diagnostikas testi) atklāj vīrusu olbaltumvielas (pazīstamas kā antigēni). Paraugus no deguna un/vai rīkles vāc ar tamponu. Šie testi ir lētāki nekā molekulārie, un tie sniegs rezultātus ātrāk, lai gan parasti tie ir mazāk precīzi. Šie testi vislabāk darbojas, ja sabiedrībā cirkulē vairāk vīrusu un ja no cilvēka tiek ņemti paraugi laikā, kad tie ir visinfekciozākie.

Es vēlos uzzināt, vai man iepriekš ir bijis COVID-19, kādu testu es varētu veikt?

Antivielu testi var palīdzēt noteikt, vai kādam agrāk ir bijusi infekcija, pat ja viņam nav bijuši simptomi. Šie testi ir arī pazīstami kā seroloģiskie testi un parasti tiek veikti ar asins paraugu, un tie atklāj antivielas, kas ražotas, reaģējot uz infekciju. Lielākajai daļai cilvēku antivielas sāk veidoties pēc pāris dienām līdz nedēļām no saskarsmes organismā un var norādīt, vai cilvēkam ir bijusi infekcija. Antivielu testus nevar izmantot, lai diagnosticētu COVID-19 infekcijas vai slimības sākuma stadijā, taču tie var norādīt, vai kādam ir bijusi slimība agrāk.

Kāda ir starpība starp izolāciju un karantīnu?

Gan izolācija, gan karantīna ir metodes, kā novērst COVID-19 izplatīšanos.

Karantīna tiek noteikta ikvienam, kurš ir kontaktā ar kādu cilvēku, kurš inficēts ar SARS-CoV-2 vīrusu, kas izraisa COVID-19, neatkarīgi no tā, vai inficētajai personai ir vai nav simptomu. Karantīna nozīmē, ka jūs joprojām esat atdalīts no citiem, jo esat bijis pakļauts vīrusam un, iespējams, esat inficēts. Karantīnu var ievērot noteiktā iestādē vai mājās. COVID-19 gadījumā tas nozīmē uzturēšanos iestādē vai mājās 14 dienas.

Izolācija tiek noteikta cilvēkiem ar COVID-19 simptomiem vai tiem, kuriem ir pozitīvs vīrusa tests. Būt izolētam nozīmē būt nodalītam no citiem cilvēkiem, ideālā gadījumā medicīnas iestādē, kur jūs varat saņemt klīnisko aprūpi. Ja izolācija medicīnas iestādē nav iespējama un jūs neesat paaugstinātas smagas slimības attīstības riska grupā, izolācija var notikt mājās. Ja Jums ir simptomi, jums jāpaliek izolētam vismaz 10 dienas plus vēl 3 dienas bez simptomiem. Ja esat inficēts un jums nerodas simptomi, jums jāpaliek izolētam 10 dienas no brīža, kad rezultāts ir pozitīvs.

Kas man jādara, ja esmu saskāries ar personu, kurai ir COVID-19?

Ja esat bijis pakļauts kādam ar COVID-19, jūs varat inficēties, pat ja jūtaties labi.

Pēc saskares ar personu, kurai ir COVID-19, rīkojieties šādi:

  • zvaniet savam veselības aprūpes speciālistam vai uz COVID-19 informatīvo tālruni, lai uzzinātu, kur un kad veikt testu.
  • sadarbojieties ar kontaktu izsekošanas speciālistiem, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.
  • ja testēšana nav pieejama, 14 dienas palieciet mājās un prom no citiem.
  • kamēr atrodaties karantīnā, neejiet uz darbu, skolu vai sabiedriskām vietām. Palūdziet kādam atvest nepieciešamos krājumus (pārtika, higiēnas preces u.c.).
  • turieties vismaz 1 metru attālumā no citiem, pat no ģimenes locekļiem.
  • valkājiet medicīnisko masku, lai aizsargātu citus, tostarp, ja jums jāmeklē medicīniskā aprūpes iestāde
  • bieži mazgājiet rokas.
  • palieciet atsevišķā telpā no citiem ģimenes locekļiem un, ja tas nav iespējams, nēsājiet medicīnisko masku.
  • uzturiet telpu labi vēdinātu.
  • ja koplietojat istabu, novietojiet gultas vismaz 1 metru attālumā vienu no otras.
  • 14 dienas novērojiet, vai nav simptomu.

Cik ilgs laiks nepieciešams simptomu attīstībai?

Laiks no saskaršanos ar COVID-19 vīrusu līdz brīdim, kad tiek novēroti simptomi, vidēji ir 5-6 dienas un var svārstīties no 1 līdz 14 dienām. Tāpēc cilvēkiem, kuri ir pakļauti vīrusa iedarbībai, ieteicams 14 dienas palikt mājās un turēties prom no citiem, lai novērstu vīrusa izplatīšanos.

www.freepik.com

Vai ir COVID-19 vakcīna?

Vēl nē. Tiek pētītas daudzas potenciālās vakcīnas pret COVID-19, un vairāki lieli klīniskie pētījumi ziņos par rezultātiem vēlāk šajā gadā. Ja vakcīna ir pierādīta kā droša un efektīva, tā jāapstiprina ar valsts regulācijām, tā jāuzsāk ražot un jāizplata.

Kas man jādara, ja man ir COVID-19 simptomi?

Ja jums ir kādi simptomi, kas raksturīgi COVID-19, sazinieties ar savu veselības aprūpes sniedzēju vai COVID-19 palīdzības tālruni, lai saņemtu norādījumus un uzzinātu, kad un kur veikt testu, ir 14 dienas jāpaliek mājās prom no citiem un jāuzrauga sava veselību.

Ja Jums ir elpas trūkums vai sāpes, vai spiediens krūtīs, nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību veselības iestādē. Iepriekš sazinieties ar savu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vai konsultīvo tālruni, lai saņemtu norādījumus par turpmāko gaitu.

Vai ir metodes, kā ārstēt COVID-19?

Zinātnieki visā pasaulē strādā, lai atrastu un attīstītu COVID-19 ārstēšanu. Optimālā atbalstošā aprūpe ietver skābekļa papildus piegādi smagi slimiem pacientiem un tiem, kuriem draud smaga slimība, un uzlabotu elpošanas atbalstu, piemēram, ventilāciju kritiski slimiem pacientiem.

Deksametazons ir kortikosteroīds, kas var palīdzēt samazināt plaušu ventilatora izantošanas laiku un glābt dzīvības pacientiem ar smagām un kritiskām slimībām.

PVO solidaritātes pētījuma rezultāti liecina, ka remdesivira, hidroksihlorokvīna, lopinavira ritonavīra un interferona lietošanai ir maza vai vispār nav ietekmes uz COVID-19 stacionārā hospitalizēto pacientu ārstēšanu. PVO neiesaka pašārstēties ar citām zālēm, ieskaitot antibiotikas.

Vai antibiotikas ir efektīvas COVID-19 novēršanā vai ārstēšanā?

Antibiotikas nedarbojas pret vīrusiem, tās darbojas tikai pie bakteriālām infekcijām. COVID-19 izraisa vīruss, tāpēc antibiotikas nedarbojas. Antibiotikas nedrīkst lietot kā līdzekli COVID-19 profilaksei vai ārstēšanai. Slimnīcās ārsti dažreiz lieto antibiotikas, lai novērstu vai ārstētu sekundāras bakteriālas infekcijas, kas var būt COVID-19 komplikācija smagi slimiem pacientiem. Antibiotikas baktēriju infekcijas ārstēšanai drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījumiem.

Share this article:

Read more: