eVeselībasPunkts

Dentofobija

Kā rodas bailes no zobārsta, un kā tās pārvarēt?

Zobārstniecība un zobārsta apmeklējums ir neatņemama mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, ar kuru tas periodiski sastopas visas dzīves garumā. Zobārstniecība ir tiešā veidā saistīta ar mūsu veselību un pašsajūtu, tādēļ ir ļoti svarīgi sākt sekot zobu stāvoklim jau kopš agra vecuma. Taču dažādu iemeslu dēļ ne visiem izdodas rūpīgi ievērot mutes un zobu higiēnu. Viens no šiem iemesliem ir bailes no zobārsta apmeklējuma un zobu ārstēšanas, citiem vārdiem sakot, – daļai cilvēku ir dentofobija.

Dentofobija – tās ir nepārvaramas bailes no vizītes pie zobārsta un no zobu ārstēšanas. Var izdalīt divas tās izpausmes: vienkāršo un sarežģīto dentofobiju. Vienkāršā dentofobija izpaužas kā paaugstināta trauksme un bailes, apmeklējot zobārstu, taču, neraugoties uz to, šādu pacientu, kam speciālists rod pareizu individuālu pieeju, iespējams tomēr ārstēt, turklāt nākotnē iespējams mainīt pacienta attieksmi pret zobārstniecību uz pozitīvo pusi. Sarežģītās dentofobijas izpausme raksturojama ar psiholoģisku traumu, kas, iespējams, tika gūta pie zobārsta negatīvas vai neveiksmīgas pieredzes dēļ. Šādas dentofobijas gadījumā pacientam varētu būt nepieciešama psiholoģiska palīdzība.

Dentofobijas rašanās iemesli

Bailes apmeklēt zobārstu sastopamas gan bērniem, gan arī pieaugušajiem. Bērniem dentofobiju visbiežāk izraisa negatīva pieredze zobārsta vizītes laikā. Baiļu parādīšanos veicina sāpīgas manipulācijas iepriekšējo zobārsta apmeklējumu laikā, piemēram, pēc zoba raušanas, kas rada bērnam traumu – nepatīkamas atmiņas no zobārsta apmeklējuma bērnībā. Arī nepareiza audzināšana veido negatīvu attieksmi pret zobārstniecību kopumā. Vecāki, paši nemaz to nezinot, var iebiedēt savus nepaklausīgos bērnus (“Atnāks onkulis ar lielām knaiblēm un izraus tev zobu!”), tāpēc bērniem rodas iespaids, ka zobārsta apmeklējums – tas ir sods, un zobārsts asociējas ar ienaidnieku – ļaunu, briesmīgu, kas var radīt sāpes un ciešanas. Tomēr mēdz būt gadījumi, kad cilvēkam ir pārmantota nosliece – ja bērna vecākiem bija dentofobija, tad bērns var pārmantot savu vecāku emocionālo stāvokli, apmeklējot zobārstu.

Var izdalīt vairākus iemeslus, kāpēc pieaugušie pastāvīgi atliek zobārsta apmeklējumu:

  • bijusi negatīva pieredze pie zobārsta pagātnē (sāpes, dažādi sarežģījumi vai problēmas ar zobiem);
  • kauns no zobārsta par savu zobu stāvokli;
  • bailes tikt nosodītam par novēlotu apmeklējumu, nepietiekamu mutes un zobu higiēnu u. tml.

Iepriekšminētie iemesli ir savstarpēji cieši saistīti un visbiežāk rodas cits pēc cita. Lai zobu stāvoklis būtu pietiekami labs, vajadzētu veikt regulāras periodiskas pārbaudes, zobu higiēnu ideālā variantā vienu reizi pusgadā (vai vismaz reizi gadā) un pēc nepieciešamības savlaicīgu zobu ārstēšanu. Šādā veidā pacients var izvairīties no nopietnām problēmām ar zobiem, no stiprām zobu sāpēm un ilgstošas to ārstēšanas. Neregulāri apmeklējot zobārstu vai vispār pārtraucot vizītes pie zobārsta, agrāk vai vēlāk rodas sarežģījumi ar zobiem vai stipras sāpes. Pastāvīga ārsta apmeklējuma atlikšana var novest pie kariesa rašanās. Par kariesa attīstības procesa sākumu liecinās nepatīkama smarža mutē, kas radīs neērtības ne tikai jums, bet arī jūsu sarunu biedram. Tas var veicināt psiholoģisku un sociālu traucējumu rašanos. Vēlāk zobi sāk bojāties, rada spēcīgas sāpes, un, ja netiek sniegta savlaicīga ārstēšana, tas var novest līdz zoba ekstrakcijai. Jo situācija ar zobiem tiek vairāk ielaista, jo ilgāka, sāpīgāka un dārgāka būs to atjaunošana.

Dentofobijas sekas

Līdztekus iepriekšminētajām problēmām bailes no zobārsta var izraisīt arī šādas sekas:

  • problēmas sakošļāt ēdienu;
  • runas funkciju izmaiņas;
  • sirds un asinsvadu sistēmas slimības.

Kas tas ir – parastas bailes vai fobija?

Bieži tie pacienti, kam nav psiholoģisku fobiju, neraugoties uz diskomfortu, tomēr mēģina pārvarēt savas bailes un veiksmīgi iziet visu ārstēšanu. Tomēr ir tādi pacienti, kuriem dentofobija izpaužas tik spēcīgi, ka bailes zobārsta apmeklējuma laikā pāraug panikas lēkmē ar samaņas traucējumiem. Ārstam jāizprot, vai tās ir vienkārši bailes vai tomēr psiholoģiska fobija, kas var izpausties šādi:

  • pacientam ir ļoti slikts (ielaists) zobu stāvoklis, viņš ignorē zobu sāpes, ilgstoši lieto pretsāpju līdzekļus, nodarbojas ar pašārstēšanos;
  • ne tuvinieki, ne arī draugi nekāda veidā nevar viņu pārliecināt un pierunāt doties pie zobārsta.

Galvenā atšķirība starp bailēm un fobiju ir tāda, ka tas, kurš vienkārši baidās, ir spējīgs savas bailes pārvarēt, saņemties un doties pie zobārsta, jo apzinās savas veselības nozīmi. Taču tas cilvēks, kurš cieš no psiholoģiskas fobijas, ir spējīgs izturēt stipras zobu sāpes līdz pēdējam un pastāvīgi atlikt vizīti pie zobārsta.

Šādiem pacientiem ir ļoti būtiski samazināt bailes pēc iespējas ātrāk, jo dentofobijai var būt nopietnas sekas: nesavlaicīgi ārstēts zobs agri vai vēlu būs jāizrauj, turklāt slimi zobi veicina dažādu slimību rašanos.

Sedācija – viens no zobu ārstēšanas variantiem tiem pacientiem, kas paniski baidās no zobārsta

Pacientiem, kas visu dzīvi izvairās no zobārstiem, bieži ir nepieciešama akūta specializēta palīdzība. Viņi uz vizīti parasti ierodas jau ar zobu sāpēm, savukārt, kad problēma ir novērsta un izveidots ārstēšanas plāns, viņi ignorē ārsta rekomendācijas un neveic regulāru zobu ārstēšanu un pārbaudes. Tādējādi pie zobārsta pacients ierodas jau atkal akūtā situācijā un zobu sāpju gadījumā. Pacienta bailes nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt, jo iejaukšanās panikas laikā var novest pie pacienta somatisko slimību saasinājuma vai pat izraisīt neatliekamus stāvokļus. Tāpēc dažas zobārstniecības klīnikas piedāvā sedācijas pakalpojumu, kura laikā pacientam ir iespēja veikt zobu ārstēšanu narkozē un vienā reizē izārstēt vairākus zobus.

Īpaša zobārsta pieeja pacientiem ar dentofobiju

Lai pacients pakāpeniski mazinātu savas bailes no zobārsta apmeklējuma, viņam nepieciešams lēnām pierast pie zobārstniecības klīnikas. Var sākt ar adaptāciju – apmeklēt zobārstu viņa kabinetā, kur netiek veiktas jebkāda veida manipulācijas, ir tikai apskate un saruna ar ārstu. Pēc tam var biežāk nākt uz apskatēm, veikt rentgena uzņēmumus un zobu higiēnu, kamēr pacients sajutīsies ērtāk un būs gatavs pilnvērtīgai zobu ārstēšanai.

Pacientiem ar spēcīgām bailēm vai dentofobiju ir svarīgi atcerēties, ka to var ārstēt. Psihologi un citi psihiskās veselības speciālisti pielieto daudzas metodes cīņai ar fobijām atkarībā no to smaguma pakāpes. Lūk, daži veidi, kā pārvarēt dentofobiju:

  • konsultējoties pie psihologa vai psihiskās veselības speciālista, pacients iemācīsies, kā tikt galā ar savu trauksmi un bailēm no zobārsta;
  • elpošanas tehnikas un meditācija palīdzēs atslābināties zobu tīrīšanas laikā;
  • ja pacients runās ar savu zobārstu par uztraukumiem, tas ļaus ārstam saprast pacienta situāciju, un viņš mierīgi izskaidros procedūru gaitu, ko tas plāno izpildīt, kā arī to, kāpēc šīs procedūras pacientam ir nepieciešamas. Kopumā tas palīdz izveidot uzticamas attiecības starp pacientu un zobārstu.
Share this article:

Read more: