eHealthPoint

IgG4 pārtikas nepanesības tests

„Un kā man tālāk dzīvot?” – pacients jautā un noliek uz galda analīžu lapu. Es vēl neko nesaku, bet nojaušu, par ko ir runa. Kāds, gribēdams noskaidrot, kāpēc vēders burkšķ skaļāk nekā parasti, ir iztērējis pārsimts eiro modernām analīzēm. Shēma vienkārša: kantoris paņem asinis un sola notestēt tavu saderību ar simtiem produktu. Rezultāti ir pārsteidzoši – ir konstatēta „alerģija” uz desmitiem ikdienas produktu. Pienu, glutēnu, zemenēm, banāniem, olām, selerijām un pat uz Marsa audzētiem kartupeļiem. Izskatās, ka tagad uzturā var lietot tikai pliku ūdeni. Un, ja paveiksies, kļūt īpaši apgarotam un pārtikt no prānas. Man, starp citu, nav ne jausmas, kas ir prāna. Toties vienu es gan skaidri zinu – tos pārsimts eiro labāk būtu iztērējis alkoholam un meitenēm. Tad rastos citas problēmas, kas liktu aizmirst par pārtikas alerģijām. Žēl tikai, ka modernā medicīna neatzīst šo lielisko ārstēšanās līdzekli. Ja jautāsiet man, es to iekļautu valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Šī raksta varonis – IgG4 pārtikas nepanesības tests. Jā, tas pats, ko piedāvā gan kreisie kantori, gan nopietnas laboratorijas. Tas pats, kas ir sajaucis prātu māmiņām, kas vairs nezina, ar ko barot savus bērnus. Vai cilvēkiem, kuri, meklējot specifiskas problēmas risinājumus, pēkšņi ir uzzinājuši, ka ir „alerģiski” pret lielu produktu klāstu. Pirms ķerties klāt, ir divas definīcijas, kas izskaidro ēdiena nelāgās reakcijas cilvēka organismā. Un tās nu noteikti nebūtu vēlams jaukt.

Pārtikas alerģija

Ir divu veidu pārtikas alerģijas – īstās un pašizdomātās. Pašizdomātā pārtikas alerģija pēc definīcijas ir viens no sava svarīguma apzināšanas veidiem un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu personāla nokaitināšanas paņēmiens, izvirzot viņiem prasības no sērijas „esmu alerģisks pret to, uz ko alerģija nepastāv”. Pašizdomātā alerģija ir moderna un, bez šaubām, padara tevi par īpašu cilvēku. Katram pašizdomātas alerģijas cietējam noteikti pienākas par ziedojumu naudu apmaksāts blogs, kurā dalīties ar savām dižajām ciešanām.

Paralēli šīm īpašajām personībām eksistē pavisam vienkārši un neinteresanti cilvēki, kuriem saskaršanās ar alergēnu izraisa ārkārtīgi lielu diskomfortu un var beigties letāli. Jo īstā, nevis pašu izdomātā pārtikas alerģija ir nopietna reakcija. To parasti novēro uzreiz pēc alergēnu saturošā produkta apēšanas, un simptomi ir dažādi: elpas trūkums, asarojošas acis, apsārtumi un nātrene, caureja, vemšana, tūskas. Ļoti spēcīga reakcija uz alergēnu ir anafilaktiskais šoks, kas var novest līdz pat nāvei. Ir alerģiskas reakcijas, kas neizpaužas tūlītēji, un to simptomi rodas vēlāk – piemēram, ekzēmas. Svarīgākais, kas jāatceras – tās ir imunitātes reakcijas. Alerģisku cilvēku imunitāte reaģē uz absolūti nekaitīgu pārtiku, piemēram, riekstiem, olām, zivīm, selerijām un daudziem citiem produktiem. Ja, apēdot produktu X, tava imunitāte to uztver kā ienaidnieku un tu kļūsti par pumpainu zemeni ar apsārtušām acīm – alerģija ir klāt. Lai noteiktu alerģiju, pieejami vairāku veidu testi, kas ir atzīti par efektīviem un labiem.

Pārtikas nepanesība jeb intolerance

Pārtikas nepanesība nav pārtikas alerģija, jo tajā nav iesaistīta imunitātes reakcija. Mehānismi ir citi – piemēram, pie laktozes intolerances organismā gluži vienkārši trūkst vielas, kas šķeļ laktozi. Nepanesība nav tik viegli nosakāma, jo simptomi nav tūlītēji. Tie ir ļoti dažādi un var būt līdzīgi alerģijas simptomiem – vēdera izejas traucējumi, ādas reakcijas, iesnas, klepus, astma – bet vienotas ainas nav. Neskatoties uz to, ka pārtikas nepanesība nav vienkārši uzķerama, pastāv testi, kas nosaka, piemēram, laktozes vai glutēna problēmas – celiakiju. Taču pēdējā laikā aktīvi reklamējas tādi testi, kas piedāvā noteikt nepanesību uz simtiem produktu. Samaksā naudu – un tev priekšā noliks izdrukas ar produktiem, ko tavs organisms it kā nepanes. Un, kas ir pats sliktākais – šo testu veicēji veicina maldinošās informācijas tālāku izplatīšanos, jaucot kopā alerģijas un nepanesības jēdzienu. Izskatīsim sīkāk!

Bruno Scramgnon, Pexels

Bruno Scramgnon, Pexels

IgG4 pārtikas nepanesības testi

Pašizdomāta alerģija ir kļuvusi par modes diagnozi, un diēta, kas paredz produktu izslēgšanu bez īpašas vajadzības, vairs nav ciešanas, bet wellness, veselīguma un laba stila pazīme. Ārsti ziņo, ka pacienti ar neskaidriem simptomiem jūtas patiesi vīlušies, saņemot negatīvus alerģijas testa rezultātus, un meklē pierādījumus tālāk. Ir pieprasījums? Ir piedāvājums!

Abreviatūra IgG4 ir nolasāma kā „imūnglobulīns G4”. Vienkāršā valodā runājot, imūnglobulīni, saukti arī par antivielām, ir olbaltumi, kas cirkulē asinīs un saista vielas, ko organisms atpazīst kā svešas un nederīgas. Paņemot asins paraugus un pakļaujot tos dažādu uztura produktu iedarbībai, tiek skatīts, kā tad šie imūnglobulīni G reaģē uz katru produktu. Ja tie veidojas par daudz, tiek konstatēta produktu nepanesība.

Šādi testi ir ātri, vienkārši un it kā dod skaidru atbildi uz neskaidriem jautājumiem. IgG4 testu veicēji aicina pārbaudīt pārtikas nepanesību pie jebkādiem simptomiem – sākot ar pinnēm un beidzot ar sliktu garastāvokli. Cilvēki, kas nespēj rast izskaidrojumu saviem simptomiem, labprāt to dara un saņem pārsteidzošus rezultātus – pie vainas ir vairāku produktu nepanesība!

Testa piemērs

Testa piemērs. Konstatēta banānu un olas baltuma nepanesība un mājieni uz piena nepanesību. Rezultāti ir mani - pati savulaik iekritu uz vilinājumu noteikt, ko nepanesu. Mājiens par testa efektivitāti – ēdot banānus un olas, man nav absolūti nekādu simptomu. Toties vienu rezultātu tests gan ir devis – tagad esmu alerģiska pret muļķībām.

Testu cena nebūt nav demokrātiska – jo vairāk produktus izskata, jo dārgāk, un svārstās no 30 līdz aptuveni 450 eiro. Daži kantori noformē to ārkārtīgi smuki, piedāvā klāt dietologu konsultāciju un gatavas receptes – ar pilnu pārliecību, ka cilvēkiem no ēdienkartes jāsvītro ārā pilnīgi viss, ko analīze uzrāda.

Šādus testus iesaka ne tikai neatkarīgi kantori, bet arī ārsti. Ticība testam ir liela, jo tā mehānisms nav pseidozinātnisks. Bet vai tas viss nozīmē, ka tests ir efektīvs?

Ko saka autoritatīvās iestādes?

Kamēr testi reklamējas uz nebēdu, oficiālas iestādes nebūt nesteidzas atzīt tos par labu esam. European Academy of Allergy and Clinical Immunology atzīst (un šeit), ka IgG4 tests parāda nevis pārtikas nepanesību, bet gluži vienkārši fizioloģisku atbildi uz uzņemto pārtiku. Respektīvi, ja nekādu simptomu nav, bet tests uzrāda nepanesību – tā nav jāņem vērā, un šī iestāde nerekomendē testu lietot pārtikas produktiem. Testam ir citi labi pielietojumi, bet tas absolūti nav piemērots ar pārtiku saistīto problēmu noteikšanai, jo antivielu klātbūtne nenozīmē diagnozi. Turklāt, aklu sekošanu testa rezultātiem uzskata par kaitīgu – tā veicina veselīgu un vajadzīgu produktu izslēgšanu.

To pašu saka arī pētījumi (un šeit) – testam nav nekādas jēgas, jo tas parāda nepanesību uz tiem produktiem, uz kuriem tās patiesībā nav.

Vācu mediķi atbalsta citus kolēģus, apgalvojot, ka testa rezultāti neuzrāda, piemēram, piena nepanesību, kaut gan, lietojot pienu, ir acīmredzami skaidrs, ka cilvēkam tas izraisa nepatīkamus gremošanas simptomus.

Tātad IgG4 tests uzrāda nepanesības tiem, kam to nav, un mēdz neuzrādīt tiem, kam ir. Gribi vairāk? Lasi šeit.

Kāpēc liekas, ka tests strādā?

  1. Tests mēdz nejauši trāpīt desmitniekā. Piemēram, ļoti daudziem cilvēkiem piens izraisa nepatīkamus gremošanas simptomus. Un IgG4 tests tikpat bieži uzrāda piena nepanesību. Cilvēks atsakās no piena, un urā – problēma atrisināta! Līdzīgi ir ar saldajiem augļiem, kas mēdz izraisīt vēdera uzpūšanos. Vai trāpa uz bezsimptomu celiakijas slimnieku, kas, izslēdzot glutēnu, protams, sāk justies labāk.
  2. Saņemot rezultātus, cilvēks sāk piedomāt pie savas ēdienkartes un dzīvesveida. Un pie uzlabojumiem ir vainīgs nevis tas, ka atteicās no konkrētā produkta, bet tas, ka pārstāja ēst draņķi.
  3. Nevar nestrādāt, jo cilvēks ir samaksājis trīsciparu summu. Un tas nav joks. Es citēju pārstāvi, kura uzstāšanos bijis gods noklausīties – „ja cilvēks maksā par testu, tātad viņš ir derīgs”.

IgG4 pārtikas nepanesības tests ir ne tikai dārgs un bezjēdzīgs, bet arī atklāti krāpniecisks. Kad testu veicējiem norāda uz to neefektivitāti, klajā nāk apgalvojumi, ka ārsti vienkārši nejēdz tos pareizi nolasīt.

Lielākā daļa klīnisko ārstu, tostarp alergologi un gastroenterologi, šo analīzi [IgG4 pārtikas 30 antigēnu paneli] vēl īsti neatzīst. [...] Ir daudz pretrunīgu viedokļu: jā, šī analīze ir tiešām laba; nē, šī analīze neko neparāda, ja nu tikai laika apstākļus pagājušogad Āfrikā… Ar ko skaidrojama šāda disonanse? Manuprāt, ar to, ka dakteri neprot traktēt un pacientam izskaidrot šo analīžu rezultātus.

Laboratorijas „Biocon” vadītāja Viktorija Priedīte.

Jo „manuprāt” ir pasaulē spēcīgākais efektivitātes pierādījums!

Kas vēl ir absolūti nepieļaujami – testa mārketinga pasākumi atklāti jauc alerģijas un nepanesības jēdzienu, saucot pārtikas nepanesību par „slēpto alerģiju”. Šādā veidā alerģija tiek padarīta par must-have katram cilvēkam (jo tests katram uzrādīs kādu nepanesību) un īsto alerģiju slimnieki kļūst par izsmieklu un tiek nepatiesi apsaukāti par simulantiem.

Ko darīt, ja nepatīkami simptomi tomēr ir? Diemžēl brīnumtesta nebūs. Nav izdomāts nekas labāks par uztura dienasgrāmatu un izslēgšanas diētu. Novērot sevi, regulāri pierakstīt produktus, pēc kuriem rodas nepatīkami simptomi un, tiklīdz vaininieks „uzķerts”, izslēgt to uz nedēļu un paskatīties, vai stāvoklis uzlabojas. Sākt ēst veselīgi un sportot pāris reizes nedēļā. Elpot svaigu gaisu. Aiziet pārbaudīties uz laktozes nepanesību un celiakiju – tam ir izstrādāti korekti un nepārprotami testi. Atšķirībā no tiem, kas nepanes tavu pilno maku.

Read more: