eHealthPoint

Sievietes reproduktīvā un mutes veselība

Mutes dobuma veselības pamati meitenei tiek ielikti jau grūtniecības laikā. Lai gan ikvienam cilvēkam mutes dobuma attīstība embrionālajā periodā ir līdzīga, tomēr jau grūtniecības norise, dzemdību veids un barošana jaundzimušā periodā veido pirmās atšķirības, īpaši mutes mikrofloras salikumā.

Mutes dobuma veselības pamati meitenei tiek ielikti jau grūtniecības laikā. Lai gan ikvienam cilvēkam mutes dobuma attīstība embrionālajā periodā ir līdzīga, tomēr jau grūtniecības norise, dzemdību veids un barošana jaundzimušā periodā veido pirmās atšķirības, īpaši mutes mikrofloras salikumā.

Normālos apstākļos dzemdes iekšējā vide ir sterila, tur nav atrodamas baktērijas. Taču neārstēti infekcijas perēkļi organismā, infekcijai izplatoties hematogēni (ar asinīm) vai ascendējoši (nonākot dzemdes dobumā no maksts), var izraisīt augļūdeņu inficēšanos, kas, savukārt, nonākot mutes dobumā auglim, izraisa augļa mutes dobuma inficēšanos. Biežākie neārstētie infekcijas avoti grūtniecei ir mutes dobums, maksts, urīna izvades ceļi un zarnu trakts, un katrai lokalizācijai iespējama atšķirīga baktēriju klātbūtne. Mutes mikrofloras sastāvu ietekmē arī dzemdību veids. Dabīgu dzemdību laikā bērns, virzoties pa dzemdību ceļiem, sastopas ar mātes maksts mikrofloru, turpretī ķeizargrieziena operācijas dzemdībās pirmā mikroflora, ar ko satopas bērns, ir mātes ādas flora.

Turpmāk jaundzimušā periodā bērns sastopas ar mātes ādas floru ādas-ādas kontakta ceļā un krūts zīšanas laikā, bet arī mātes mutes mikroflora ātri nonāk uz bērna ādas un mutes dobumā, īpaši, ja māte pārkāpj higiēnas normas un savā mutē liek zemē nokritušu māneklīti, ko pēc tam ievieto bērnam mutē, vai pagaršo bērna uzturu ar bērna karotīti.

Norises sievietes organismā ir ļoti atkarīgas no sievišķo hormonu līmeņa, kas ietekmē un maina arī mutes dobuma vidi. Jau no bērnu dienām meitenei ir jāsaprot, ka mutes dobuma veselība ir sievietes vispārējās veselības sastāvdaļa. Pubertātes periodā, pieaugot olnīcās ražoto hormonu estrogēnu un progesterona daudzumam, savairojas baktērijas, pieaug tādu mutes dobuma patoloģiju kā gingivīta (smaganu iekaisums) un periodonta slimību (periodontīts ir iekaisīga slimība – zoba saknes un apkārtējo audu periodanta iekaisuma attīstības risks. Statistika liecina, ka aptuveni pusei 12–15 gadus vecu pusaudžu sastop zobu kariesu, baktēriju ierosinātu zobu bojājumu. Šajā vecumā problēmas ir novēršamas, veicot fluora aplikācijas un iesaistoties pirmsskolas iestāžu/skolu mutes veselības programmās, kas spēj samazināt kariesa risku par 80%. Ģimenes ārstam, veicot pusaudžu profilaktisko apskati, laba prakse būtu apskatīt arī mutes dobumu un veicināt mutes veselību.

Reproduktīvajā vecumā katru mēnesi sievietes ķermenī notiek cikliskas hormonālas svārstības, kas var radīt arī cikliskas izmaiņas mutes dobumā – var pastiprināties smaganu tūska, ja ir gingivīts, var novērot siekalu dziedzeru pietūkumu, aktivēties herpesvīrusa infekcija un parādīties aftozas čūlas. Hormonālie kontraceptīvie līdzekļi rada vēl ievērojamākas hormonālas svārstības, nekā tas ir dabiska menstruālā cikla laikā, kas vēl vairāk veicina baktēriju kolonizāciju, mainās siekalu sastāvs un daudzums, pieaug smaganu kairinājums, kas rada veicinošu fonu periodontīta attīstībai. Zobārstam, plānojot zobu ekstrakciju, reproduktīvā vecuma sievietes būtu jāizjautā par hormonālās kontracepcijas lietošanu un ekstrakcija jāplāno no hormoniem brīvajās cikla dienās (1.–21.dienai kontraceptīvo tablešu sastāvā ir hormoni, 22.–28. dienā tabletes hormonus nesatur).

Seksuāli aktīvas sievietes mīl eksperimentēt, izmantojot dažādu seksuālo praksi, tostarp orālo seksu. Seksuāli transmisīvo infekciju pārneses risks orālā seksa laikā ir mazāks nekā tradicionālu dzimumattiecību laikā. Vesela gļotāda ir barjera, kas pasargā no infekcijas iekļūšanas. Turpretī, ja ir gļotādas bojājumi (periodontāla slimība, gingivīts, cita iemesla gļotādas bojājumi), infekcijai ir labi ieejas vārti. Ir jāatceras, ka cilvēka papilomas vīruss, ar kuru var inficēties seksuālu attiecību laikā, izraisa ne tikai dzemdes kakla vēzi, bet arī mutes dobuma vēzi. Būtu jāizvairās no orāla seksa ar personām, kam ir seksuāli transmisīvas infekcijas, ir gļotādu bojājumi uz dzimumorgāniem vai mutē. Orālā seksa laikā iesaka lietot kontracepcijas barjermetodes. No citiem piesardzības pasākumiem varētu ieteikt nenodarboties ar orālu seksu vismaz 30 minūtes pēc zobu tīrīšanas, izvairīties no orāla seksa uzreiz pēc zobu labošanas, periodontālas terapijas. Ja mutē nonāk ķermeņa šķidrumi – tos iesaka izskalot ar antibakteriālu skalojamo līdzekli.

Mutes veselība un grūtniecība

Ir pētījumi, kas norāda uz ilgāku vēlamas grūtniecības iestāšanās laiku sievietēm ar sliktu mutes dobuma veselību.

Zobu veselības problēmas grūtniecības laikā var būt traucējošas un radīt papildu diskomfortu un rūpes. Grūtniecības laikā īpaši palielinās estrogēnu un progesterona produkcija, kas veicina smaganu hiperplāziju (sabiezēšanos), attīstās gingivīts, vērojami dažādi siekalu izdales traucējumi, var veidoties piogēnās granulomas.

Mutes veselība grūtniecības laikā var tieši ietekmēt grūtniecības iznākumu un zobu veselību bērnam ilgtermiņā, tāpēc tai jāpievērš uzmanība antenatālās aprūpes laikā. Pirmsdzemdību aprūpes sniedzējam būtu jāapskata grūtnieces mutes dobums, jāmudina grūtnieci apmeklēt zobu higiēnistu/zobārstu un veikt zobu sanāciju. Diemžēl sabiedrībā pastāv barjeras zobārsta apmeklēšanai grūtniecības laikā – trūkst zināšanu par mutes dobuma veselības nozīmi, ir slikta iepriekšējā pieredze un bailes, pastāv bažas par profesionāļu attieksmi un finanšu tēriņam. Zobārstniecības pakalpojumu pieejamības ierobežojumi var kļūt par apdraudējumu mātes veselībai un pat dzīvībai. Apzinoties problēmas aktualitāti, Veselības ministrijas pieņemtajā Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2018.–2020. gadam paredzēts ieviest valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus sociālā riska grūtniecēm, kas pašas nevar apmaksāt zobārstniecības pakalpojumus.

Grūtniecības radītās fizioloģiskās pārmaiņas rada predispozīciju zobu kariesa attīstībai. Mutes dobuma vide ir pārlieku skāba, ko izraisa grūtnieču vemšana un gastroezofageālā atviļņa slimība, kā arī biežāk novēro cukura vielu maiņas problēmas (grūtniecības cukura diabēts), un kā veicinošs faktors jāmin nepietiekama higiēna. Profilaksei varētu rekomendēt samazināt cukura daudzumu diētā, lietot fluoru saturošas zobu pastas un zobu skalojamos šķīdumus, regulāri diegot zobus. Skābā vide var veicināt arī zobu eroziju veidošanos. Novērojot zobu erozijas, var skalot mutes dobumu ar sodas šķīdumu.

Nosliece uz smaganu asiņošanu mēdz būt 60–70% grūtnieču, biežāk III trimestrī, biežāk, ja līdzīgas problēmas ir bijušas jau pirms grūtniecības. Izmaiņas izskaidro ar hormonālām svārstībām, kas veicina labu smaganu apasiņošanu, tūsku, sabiezēšanu. Pazeminoties imunitātei, mainās mutes mikroflora, veidojas izteiktāka atbildes reakcija uz zobu aplikumu. Profilaksei rekomendē zobakmens noņemšanu, diegošanu, mutes dobuma skalošanu ar fluoru saturošu šķīdumu, sālsūdeni vai hlorheksidīnu saturošu šķīdumu.

Periodontītu sastop līdz 30% grūtnieču, biežāk smēķējošām sievietēm. Neārstēta gingivīta rezultātā var attīstīties periodontīts, kas, savukārt, var izraisīt bioloģiski aktīvu iekaisuma mediatoru interleikīnu izdalīšanos un izplatīšanos, kam pierādīta saistība ar priekšlaicīgu dzemdes kontrakciju ierosināšanu. Tāpēc jāveic zobakmens noņemšana, kas ir droša procedūra grūtniecēm, un mutes dobums jāskalo ar hlorheksidīna šķīdumu.

Piogēnā granuloma vai grūtniecības audzējs veidojas līdz 5% grūtnieču, tas ir labdabīgs, iekaisīgs smaganu veidojums. Veidojums parasti tiek pamanīts otrajā grūtniecības mēnesī un palielinās līdz astotajam mēnesim, tad pats izzūd trīs mēnešu laikā pēc dzemdībām. Veidojums ir jānoņem, ja traucē košļāšanu vai rada sāpes.

Grūtniecēm var palielināties zobu kustīgums. Hormonālās izmaiņas rada pārmaiņas zobu alveolu minerālu sastāvā un traucējumus periodontālās saites funkcijās, kas ietekmē zobu kustīgumu un predisponē periodontīta attīstībai. Ārstēšanai rekomendē lietot C vitamīnu, izvairīties no smaganas kairinošu vielu lietošanas.

Biežākie mīti par mutes veselību grūtniecības laikā:

Mīts: grūtniecības laikā nav jārūpējas par mutes veselību.

Fakts: fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā veicina mutes dobuma slimību attīstību, slimības var novērst un ārstēt, ja grūtniecības laikā apmeklē zobu higiēnistu un/vai zobārstu.

Mīts: grūtniecības laikā nedrīkst veikt zobu rentgenizmeklējumus.

Fakts: rentgenstarus ir iespējams virzīt tikai lokāli un papildus aizsargāt augli ar speciālu priekšautu, turklāt starojuma deva ir ļoti niecīga un zobārsts izvēlēsies veikt iespējami mazāko izmeklējumu skaitu, kas nepieciešams diagnozes precizēšanai.

Mīts: zobārstam vai zobu higiēnistam nav jāzina, ka sieviete ir grūtniece.

Fakts: zobārstam ir jāzina par grūtniecību, jo grūtnieces ir riska grupā dažādu patoloģiju attīstībai, grūtniecei jāinformē zobārsts arī par citiem grūtniecības riska faktoriem.

Mīts: mātes mutes veselībai nav ietekmes uz bērna zobu veselību nākotnē.

Fakts: bērni, kas dzimuši mātei, kurai ir slikta mutes dobuma veselība, ir predisponēti sliktai zobu veselībai pēcnācējiem un kariesu izraisošu baktēriju nonākšanai mutes dobumā. Bojājumu novēršana pirms dzemdībām samazina kariesa attīstības risku bērnam. Grūtniecība ir piemērots laiks paradumu maiņai un turpmākai mutes dobuma veselības uzturēšanai sievietei ilgtermiņā.

Mīts: par katru grūtniecību ir jāzaudē viens zobs – tāda ir grūtniecības cena.

Fakts: auglis nepatērē kalciju no mātes zobiem, zobus var zaudēt sakarā ar neārstētu kariesu, un sievietes pašas ziņā ir šo problēmu atrisināt.

Grūtnieces mutes veselība

Patiesība ir tāda, ka grūtniecības laikā ir jātīra zobi par diviem!

  • Zobi jātīra divreiz dienā ar fluoru saturošu zobu pastu.
  • Diētai jābūt sabalansētai ar zemu cukura saturu.
  • Ikdienā jālieto fluoru saturošs mutes skalojamais šķīdums.
  • Jālieto košļājamā gumija bez cukura mutes dobuma normāla skābuma saglabāšanai.
  • Mutes dobums jāskalo ar siltu sālsūdeni, lai evakuētu smaganas kairinošas vielas.
  • Ikdienā jādiego zobu starpas.
  • Jākonsultējas ar zobārstu un jāplāno nepieciešamās manipulācijas.

Zobārstniecības procedūrām grūtniecēm ir piemērots jebkurš grūtniecības laiks, bet zobārstu vai higiēnistu vislabāk apmeklēt otrajā trimestrī (14.–28. nedēļa). Zobārstu grūtniecei vēlams apmeklēt, ja tas pēdējo reizi apmeklēts pirms vairāk nekā pusgada. Invazīvas procedūras iesaka pēc organoģenēzes perioda, kad ir noformējušies visi augļa orgāni (pēc 12–14 grūtniecības nedēļām), bet ilgstošas un invazīvas procedūras jāplāno pēc dzemdībām. Pēc procedūrām antibakteriālā profilakse netiek rekomendēta, izņemot pacientēm ar sirdskaitēm, ja ir paaugstināts endokardīta risks. Ārsts noteikti izvēlēsies medikamentus, kas ir droši lietošanai grūtniecības laikā. Drošs pretsāpju līdzeklis ir paracetamols, ko var lietot visā grūtniecības laikā. Lokālie anestēzijas līdzekļi ir piemēroti lietošanai grūtniecības laikā. Mutes dobuma slimību ārstēšana ir būtiska grūtniecības iznākuma uzlabošanai un priekšlaicīgu dzemdību novēršanai, un tai nav kontrindikāciju!

Pēcdzemdību vizītes laikā ārsts atgādinās par mātes un bērna zobu veselības saistību un rūpēm par bērna zobu veselību. Un noteikti jāatceras par baktēriju pārnesi ar siekalām no mātes mutes dobuma bērnam.

Menopauze un mutes veselība

Pēc 50 gadu vecuma sievietei iestājas menopauze – ikmēneša cikliskās pārmaiņas izzūd, olnīcu funkcija izsīkst, ievērojami samazinās estrogēnu produkcija, kas rada izmaiņas visos audos un orgānos, arī mutes dobumā un zobos. Sievietes var sūdzēties par difūzu sāpīgumu mutes dobumā, gļotādu iekaisumu, dedzināšanu.

Mainās arī četras galvenās garšas sajūtas – salduma, sāļuma, rūgtuma, skābuma uztvere. Mutē iespējama sausuma sajūta – ir samazināta siekalu sekrēcija. Sausums un kairinājums veicina gingivostomatīta attīstību, iespējama dedzinošās mutes sindroma attīstība.

Menopauzē progresē osteoporoze, notiek alveolāro kaulu resorbcija, kas var izraisīt zobu zaudējumu. Notiek izmaiņas biomā, progresē periodonta slimības, kas var būt iemesls zobu zaudējumam.

Arvien lielāka nozīme menopauzē jāpievērš mutes dobuma higiēnai un mutes veselības kontrolei. Higiēnistu iesaka apmeklēt ne retāk kā divas reizes gadā, taču, attīstoties sūdzībām un simptomiem, apmeklējumi ir obligāti. Zobu tīrīšana un diegošana divas reizes dienā ir obligāta. Menopauzes hormonterapija (hormonus aizvietojošā terapija – HAT) var dot kādu pozitīvu efektu, taču tai ir iespējamas blaknes, tāpēc hormonus aizvietojošās terapijas lietošanai nopietni jāizvērtē riska profils. Galvenā hormonus aizvietojošās terapijas lietošanas indikācija joprojām ir klimaktēriskais sindroms – karstuma viļņi un citas veģetatīvas parādības, kas ierobežo darbaspējas un sociālo dzīvi. Osteoporozes aizdomu gadījumā ir jāveic kaulu blīvuma noteikšana ar osteodensitometrijas metodi. Pierādītu osteoporozi ārstē ar bisfosfonātiem. Izmeklējumus un ārstēšanu nozīmē ģimenes ārsts.

Nobeigumā

Mutes dobums ir ķermeņa ieejas vārti, un norises mutes dobumā ietekmē norises visā ķermenī, un pretēji – vice versa – norises ķermenī ietekmē mutes dobuma veselību. Rūpes par savu un savu tuvāko veselību ir noteiktas Ārstniecības likumā kā katra Latvijas cilvēka pienākums. Sievietes īpaši ir atbildīgas par savu pēcnācēju veselību, un mutes dobuma veselība noteikti ir sievietes veselības sastāvdaļa – saglabāsim to!

Read more: