eVeselībasPunkts

Asins pārliešana

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc milzīgā tehnoloģiju progresa laikmetā, esot nozīmīgiem sasniegumiem praktiski visās dzīves jomās, arī medicīnā, arvien ir situācijas, kurās tikai asins pārliešana var glābt slimnieka dzīvību? Turklāt īstu - cilvēka jeb donora ziedotu asiņu pārliešana. Jā, tas nu jāatzīst, par spīti zinātnieku pūlēm jau vairākus gadu desmitus, mākslīgās asinis vēl nav radītas, un asinis dzīvības glābšanai aizvien ziedo cilvēki mums līdzās – donori. Un tā tas ir visā pasaulē!

Mistiķi teiktu, ka ne visu sarežģītajā cilvēka organismā var un vajag izprast, pierādīt un sintezēt, cilvēks ir brīnums. Tāpēc, kamēr zinātnieki vēl strādā, sniegsim nelielu ieskatu par asins nodošanu, donoru kustību un asins pārliešanu pacientiem.

Vēstures griezumā

Medicīnas nozari par asins pārliešanu sauc par transfuzioloģiju, tā mūsdienās ir cieši saistīta ar daudzām medicīnas nozarēm, jo asins komponentus izmanto gan ķirurģijā, gan transplantoloģijā, gan dzemdniecībā, gan onkoloģijā un citur.

Asins pārliešanas pirmsākumi meklējami jau no 17. gadsimta vidus. 1795. gadā Filadelfijā pirmo reizi asinis pārlēja no cilvēka cilvēkam, bet īsti sekmīgi un zinātniski pamatoti transfuzioloģija kā zinātne sāka attīstīties 20. gadsimtā, kad tika atklātas asins grupas un rēzus faktors, kas noteica sekmīgāku asins pārliešanas rezultātu jeb izdzīvošanu pacientam.

Arī Latvijā asins pārliešanai ir sava vēsture, piemēram, ir ziņas, ka līdz 1941. gadam Latvijā veiktas apmēram 4000 asins pārliešanas ar tikai diviem neveiksmīgiem iznākumiem pacientam. Bet 1941. gadā pie Rīgas pilsētas 2. slimnīcas (tagad P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas) tika izveidota pirmā Republikas asins pārliešanas stacija, kuru četrus gadus vadīja mūsu izcilais ķirurgs, profesors Pauls Stradiņš. No 1960. gada Republikas asins pārliešanas stacijai (tagad Valsts asinsdonoru centram) tikai uzcelta jauna ēka Rīgā, Sēlpils ielā 9, kur tas atrodas arī šobrīd.

Pēc kara toreizējai iestādei pievienojās kvalificēts un profesionāli sagatavots personāls no frontes. Tāpēc turpmākajos pēckara gados plaši attīstījās donoru kustība un tika organizētas asins nodaļas lielajās Latvijas slimnīcās. Toreiz būt donoram nozīmēja ne tikai būt īpaši labi ieredzētam savā darba kolektīvā, bet arī iespēju iegūt dažādus papildus labumus, kā piemēram, atvaļinājumu vasarā, deficīta preces, ceļazīmes uz sanatorijām un pat ārzemēm, kā arī naudas balvas. 90. gadu sākumā donoru skaits strauji mazinājās, kas bija saistīts gan ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan ar jaunu infekciju (HIV) atklāšanu, un sekojošām sabiedrības bailēm no inficēšanās, kas gan asins nodošanas laikā nav iespējama.

Šodien Valsts asinsdonoru centrs ir moderna iestāde, kas strādā atbilstoši visām pieprasītajām drošības prasībām asins sagatavošanas iestādēm. Katra asins deva tiek rūpīgi izmeklēta, lai pārliecinātos par pārliešanai sagatavojamo asiņu drošumu. Pagātnē palikušas arī resnās adatas, stikla šļirces, bet to vietā stājušās vienreizlietojamās sistēmas, kas ir drošas gan pašiem donoriem, gan arī medicīnas personālam. Attīstoties pētījumiem, ir mainījusies arī pieeja asins pārliešanai slimnīcās. Mūsdienās tiek daudz nopietnāk izvērtēta katra indikācija un nepieciešamība veikt asins pārliešanu, saprotot, ka tā tomēr ir uzskatāma par šūnu (jo asinis sastāv no šūnām) transplantāciju. Bet transplantācija – tas ir ļoti nopietni.

Kā notiek asins nodošanas process

Par asins donoru var kļūt katrs iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 65 gadiem, bet ir vairāki nosacījumi kas jāievēro, pirms ierodas uz asins nodošanu. Vispirms – cilvēkam ir jājūtas veselam konkrētajā dienā. Ir jāpārskata pēdējā laikā lietotie medikamenti, hroniskās slimības, dzīves paradumi. Tas viss ir jānorāda speciālā donora anketā, kuru izsniegs reģistrators. Jāpievērš uzmanība arī pēdējā laikā veiktajām medicīniskajām manipulācijām piemēram, tetovēšanai, zobārsta apmeklējumam, arī eksotiskajiem ceļojumiem, jo noteiktu laiku pēc tam asinis nedrīkst nodot.

Visērtāk ir Valsts asinsdonoru centra tīmekļvietnē www.vadc.gov.lv iepriekšējā dienā aizpildīt anketu, godīgi atbildot uz visiem jautājumiem un saņemot atbildi, vai varat būt donors. Tādējādi var izvairīties no vilšanās un lieka gājiena, ja konkrētajā dienā asinis diemžēl nodot nevarat. Pēc anketas aizpildīšanas seko uzmanīga saruna ar ārstu vai ārsta palīgu, kurš izmērīs asinsspiedienu un noteiks hemoglobīna līmeni. Tālāk ārsts veiks iztaujāšanu, lai iespējami precīzi saprastu, vai tiešām esat vesels un jūtaties labi. Šī saruna ir nepieciešama divu iemeslu dēļ. Vispirms, lai pārliecinātos, ka esat vesels un asins nodošanas procedūra nekaitēs jūsu veselības stāvoklim, otrkārt, lai apzinātu iespējamos saslimšanas riskus, kas varētu kaitēt pacientam, kuram asinis tiks pārlietas. Ja visas atbildes ir pozitīvas, tad seko pati asins nodošanas procedūra, kas ilgst ne vairāk kā 20 minūtes, un donors var doties savās gaitās. Kā jau tika minēts iepriekš, visas asins noņemšanas sistēmas ir vienreizējas, sterilas un pilnīgi drošas, gan donoram, gan arī mediķiem.

Asins ceļš pēc asins ziedošanas

Ikviena asins deva, pirms nonāk Valsts asinsdonoru centra asins krājumā, tiek laboratoriski izmeklēta, lai pārliecinātos, vai donora asinīs nav pazīmju, kas liecina par saslimšanu ar HIV, sifilisu, kā arī B vai C hepatītu.

Asins paraugu izmeklējumi ilgst aptuveni divas dienas. Donoru asinis izmeklē divos etapos. Vispirms pārbauda minēto infekciju antivielu vai antigēnu klātbūtni, to saucam par seroloģisko izmeklēšanu. Nākamajā posmā jau tiek veikta pārbaude molekulārajā līmenī, skatoties vīrusu nukleīnskābju (DNS un RNS) klātbūtni. Tas iespējamo infekciju ļauj atklāt ļoti agrīnā stadijā, un šādi komponenti ar infekciju pazīmēm pie pacientiem nenonāk. Bet, lai precizētu diagnozi, rūpējoties arī par donora veselību, aizdomīgu asins paraugu nosūta uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas centra Nacionālo mikrobioloģiskās references laboratoriju apstiprināšanai. Par rezultātiem tiek informēts pats donors vai viņa ģimenes ārsts.

Tālāk pārliešanai derīgās asinis tiek sadalītas trīs komponentos – eritrocītu masā, plazmā un trombocītu masā. Katram asins komponentam ir sava nozīme, ne vienmēr pacientiem nepieciešami visi trīs no tiem. Tāpēc, ziedojot vienu asins devu, donors var palīdzēt trim cilvēkiem vienlaikus. Bet dažkārt, lai palīdzētu smagi slimam pacientam, var būt nepieciešamas vairāku donoru nodotās asinis, piemēram, politraumas gadījumā vienam pacientam var būt nepieciešami pat līdz 25 donoriem, pēc plašiem apdegumiem – 60–65 donori, pēc smagām autoavārijām – 10–20 donori, bet asins vēža gadījumā vai ik dienu pārlej asinis no 1–3 donoriem un visā ārstēšanas laikā bieži nepieciešama 200–250 donoru palīdzība.

Katram asins komponentam ir arī savs dzīves ilgums jeb, vienkārši runājot, derīguma termiņš – trombocītu derīguma termiņš ir 5 dienas, eritrocītu masas 35 dienas, bet plazma 4 mēnešus tiek glabāta karantīnā un pēc tam ir derīga 3 gadus, uzglabājot to noteiktā temperatūrā. Šis ir ļoti būtisks fakts, kas ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc donoru piesaistīšanas akcijas tiek rīkotas pastāvīgi, jo asins krājums visu laiku ir jāpapildina.

Kad asinis pārbaudītas un sadalītas komponentos, tās nonāk asins krājumā, no kurienes tālāk tiek izsniegtas slimnīcām. Vienas dienas laikā Valsts asinsdonoru centrs pēc slimnīcu pieprasījumiem izsniedz līdz pat 200 asins devām.

Kāpēc jāziedo asinis

Pirms trim gadiem veiktajā pētījumā noskaidrots, ka donori Latvijā asinis ziedo galvenokārt, lai paveiktu kaut ko labu, aptuveni 50% respondentu norādīja, ka svarīga ir asinis ziedošanas pozitīvā ietekme uz paša veselību un sajūta pēc asins ziedošanas. Savukārt 28% aptaujāto lēmumu iespaidojis draugu, radu un paziņu piemērs, arī nepieciešamība palīdzēt nelaimē nonākušam tuviniekam vai draugam. Vaicāti, kāpēc cilvēki izvairās no asinis ziedošanas, respondentu vairākums, teju 70%, norāda, ka ziedot asinis attur bailes no sāpēm, asinīm un ārstiem, īpaši tas raksturīgs gados jaunākiem vīriešiem.

Arī Valsts asinsdonoru centra speciālistu novērojumi liecina, ka donori ir īpaši cilvēki – pozitīvi, sociāli aktīvi, ar savu misiju un vēlmi palīdzēt. Pēc asins nodošanas neapšaubāmi ir gandarījuma sajūta, ka es gribu un varu palīdzēt glābt dzīvības. Tādas sajūtas vairošana mūsu ikdienā, tas nav maz.

Runājot par donoru veselību, pasaulē tiek veikti gan socioloģiski, gan arī medicīniski pētījumi par donoru motivāciju, fizioloģiju un asins nodošanas ietekmi uz veselību. Asins nodošana nepasliktina veselu donoru veselību, bet pētījumi rāda, ka regulāra asins nodošana samazina asins viskozitāti, kas var labvēlīgi ietekmēt sirds un asinsrites sistēmu, arī stimulēt asinsradi. Donori vīrieši, kuri ikdienā nav raduši pie pastāvīgiem asins zudumiem, tādējādi var vieglāk pārciest asins zudumu traumu vai liela asins zuduma gadījumos.

Asins nodošana arī mudina ievērot veselīgu dzīvesveidu, kas ietver pārdomātu ēšanas režīmu, lai ziedotās asinis nebūtu hilozas jeb, vienkārši runājot, treknas. Asins nodošanas dienā trīs līdz četras stundas pirms procedūras jāietur viegla ēdienreize, kā arī papildus jāuzņem šķidrums. Lai pasargātu savu veselību, donoram nebūtu vēlams nodot asinis tukšā dūšā. Divas līdz trīs stundas pirms procedūras nedrīkst smēķēt – smēķētājiem skābekļa līmenis asinīs samazinās par 15%. Tas atsaucas uz organisma vielmaiņu un asins kvalitāti. Vislabāk, protams, ir nesmēķēt nemaz.

Pēc asins procedūras organisms zaudēto asins tilpumu atjauno 48 stundu laikā, bet visas sarkanās asins šūnas – eritrocītus – četru līdz astoņu nedēļu laikā. Tāpēc arī sievietes gada laikā var ziedot asinis līdz 4, bet vīrieši līdz 6 reizēm.

Asins nodošana ir arī iespēja pārbaudīt savu veselību, jo katru reizi pirms asinis nodošanas donoram pārbauda hemoglobīna līmeni, mēra asinsspiedienu. Viens no biežākajiem donācijas atteikumiem ir pazemināts hemoglobīna līmenis. Tātad šāds atteikums mudina pacientu apmeklēt ārstu un noskaidrot iemeslu. Kā jau tika teikts iepriekš, katru asins devu arī izmeklē, nosakot B, C hepatīta, HIV un sifilisa infekciju klātbūtni, tāpēc katrs donors bez labā darba, ko veic, ziedojot asinis, iegūst arī informāciju par savu veselības stāvokli. Jāpiebilst, ka arī pēc pārslimota B vai C hepatīta donors saņem atteikumu uz mūžu, bet pārslimotas infekcijas antivielu esamība asinīs nenozīmē slimību. Vienkārši šādas asinis netiek pārlietas pacientiem, tāpēc arī asins nodošana tiek atteikta.

Darba likums nosaka, ka pēc asinis nodošanas donoram pienākas darba devēja apmaksāta papildu brīvdiena. Darba likums neliedz darbiniekam, vienojoties ar daba devēju, šo dienu izmantot citā abām pusēm pieņemamā laikā, piemēram, pievienojot to ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam vai pagarinot kādu nedēļas nogali. Savukārt par attaisnotu prombūtni uzskatāms laiks, kuru darbinieks pavadījis, nododot asinis ārstniecības iestādē, turklāt darba devējam ir pienākums izmaksāt noteikto darba samaksu vai vidējo izpeļņu par prombūtnes laiku. Tiesa, asins ziedošana ir jāsaskaņo ar savu darba devēju. Gada laikā maksimālais apmaksāto brīvdienu skaits nedrīkst pārsniegt piecas darba dienas.

Katrs asinis donors arī saņem kompensāciju 4,27 eiro, bet no šā gada pavasara no šīs summas ir iespēja brīvprātīgi atteikties, lai to atvēlētu donoru kustības veicināšanai. Katrs donors arī saņem uzkodu komplektu, bet donoriem, kuri gada laikā asinis ziedojuši trīs reizes, tiek piešķirta Donora privilēģiju karte, kas piedāvā dažādas atlaides muzejos, aptiekās, sporta klubos un citur.

Donora portrets

Ja būtu jāmodulē vidējā Latvijas donora portrets, tad tā būtu 36,5 gadus veca sieviete, kura gada laikā asinis ziedo vienu līdz trīs reizes. Latvijā asinis nodod aptuveni 1,54% iedzīvotāju, kas ir aptuveni 15 donori uz 1000 iedzīvotājiem. Mazliet vairāk nekā puse, 52,2%, donoru ir sievietes, bet 47,8 – vīrieši. Līdz 2015. gadam tendence bija apgriezti proporcionāla – mazliet biežāk asinis ziedoja vīrieši. Teju 60% donoru asinis ziedo vienu reizi gadā, divas – 23%, bet 12% donoru – trīs reizes gadā.

Daži fakti:

  • Visbiežāk Latvijā sastopami cilvēki ar A (37%) un 0 asins grupu (36%), bet retāk – ar B (20%) un AB asins grupu (7%).
  • Tikai 15% cilvēku ir rēzus negatīva asins grupa.
  • Pieaugušam cilvēkam asinis ir aptuveni 7% no ķermeņa svara (apmēram 5 litri).
  • Latvijā gada laikā no donoru asinīm sagatavo: 16,5 tonnas eritrocītu, 1 tonnu trombocītu, 25 tonnas plazmu.
  • Asins nodošanas procedūras laikā tiek noņemti 450 ml asiņu un vēl 40 ml asiņu laboratoriskai izmeklēšanai.
  • Vīriešiem asinis atļauts nodot līdz sešām reizēm gadā, bet sievietēm ieteikts ne vairāk kā četras reizes gadā.
  • 1,54% Latvijas iedzīvotāju ir pastāvīgie donori, citās Eiropas valstīs šis skaits sasniedz arī 4% un 5%.

No kā sastāv asinis

  • Plazma – asiņu šķidrā daļa, kura satur daudz olbaltumvielu. No tās sagatavo plazmas preparātus – imūnglobulīnu un albumīnu.
  • Trombocīti – organismā atbild par asins recēšanu, kas ir īpaši svarīga operāciju laikā.
  • Eritrocīti – sarkanie asinsķermenīši, kas apgādā ar skābekli visas organisma šūnas.
Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: