eVeselībasPunkts

COVID-19: jautājumi un atbildes III

COVID-19: jautājumi un atbildes 1. daļa

COVID-19: jautājumi un atbildes 2. daļa

Kāpēc arī vakcinētie cilvēki tiek testēti?

Testēšanas nolūks ir diagnosticēt Covid-19 infekciju un laikus atklāt infekcijas gadījumus. Rutīnveida testēšanas galvenie atlases kritēriji ir slimības simptomi vai tuvs kontakts ar saslimušo, neraugoties uz testējamā vakcinācijas statusu. Piemēram, 31. nedēļā 90% jaunatklāto gadījumu cilvēkiem bija Covid-19 simptomi. Šādā veidā iegūtā izlase neatspoguļo situāciju ģenerālkopā, proti, populācijā. Lai iegūtu izlasi, kas atspoguļotu situāciju populācijā, būtu jāveic reprezentatīvs zinātnisks pētījums, testēšanu veicot pēc nejaušināti startificētās atlases principa, izlasē proporcionāli iekļaujot cilvēkus no dažādām stratām – vakcinētos, vakcinācijas kursu nepabeigušos, nevakcinētos un slimniekus.

Vai vakcīnas ir efektīvas, ja vakcinēti cilvēki arī slimo? Kāpēc vakcinētie cilvēki arī slimo ar Covid-19?

Pieņemsim, ka ir slimība A, vakcīna pret to nav efektīva un vakcinētie slimo tikpat bieži, cik nevakcinētie. Tad vakcinētie un nevakcinētie tiek testēti vienādi bieži un infekcija tiek konstatēta vienādi bieži, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju abās grupās.

Un ir, piemēram, slimība B, vakcīna pret kuru ir efektīva, saslimšanas gadījumi vakcinēto vidū ir reti, tāpēc vakcinētie vai nu retāk testējas, vai arī tiem retāk tiek apstiprināta slimība B. Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, infekcija B vakcinēto cilvēku vidū būs sastopama daudz retāk.

Piemērs no citas jomas. Visām automašīnām pēc zināma laika novēro virsbūves korozijas pazīmes, taču kādas noteiktas markas automašīnām tā redzami izpaužas agrāk. Nolūkā to novērst tās biežāk tiks pārbaudītas un nepieciešamības gadījumā remontētas servisā, salīdzinot ar cita ražotāja automašīnām. Nav pareizi apgalvot, ka citām automašīnām nav virsbūves korozijas tikai tādēļ, ka tā nav vizuāli pamanāma un tiek retāk pārbaudīta.

Kāpēc skrīnings tiek veikts tikai nevakcinētajiem? Vakcinētie arī slimo!

Ja cilvēkam ir Covid-19 simptomi, tests ir jāveic, neraugoties uz vakcinācijas faktu. Nevakcinētajiem cilvēkiem risks saslimt ar Covid-19 ir lielāks. To parāda Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati par jūniju, kad 99,1% gadījumu stacionēti tika nevakcinēti pacienti, bet no visiem mirušajiem 99,2% gadījumu cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19.

Jebkuram Covid-19 inficētajam cilvēkam tiek noteiktas kontaktpersonas. Ja ir bijis apstiprināts kontakts ar saslimušo, tests būs nepieciešams arī vakcinētai kontaktpersonai. Tāpat arī šajos gadījumos tests ir jāveic, neatkarīgi no vakcinācijas statusa.

Skrīnings tiek noteikts riska grupām, kurās risks saslimt ir daudz augstāks.

Kāpēc antivielu testi netiek ņemti vērā atvieglojumu piemērošanai?

Pozitīvs antivielu testa rezultāts var būt pierādījums pagātnē pārslimotai infekcijai, taču tas nesniedz nekādu norādi par infekcijas norises laiku, kā arī tas nevar izslēgt šobrīd esošu infekciju.

Pēc antivielu klātbūtnes nav iespējams spriest, kad cilvēks ir pārslimojis Covid-19, tādējādi tas neatbilst konceptam par pozitīva testa derīguma termiņu (180 dienas).

Kāpēc Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem var noteikt atvieglojumus?

Vakcinētie cilvēki ir ne tikai vairāk pasargāti no saslimšanas ar Covid-19 vai no smagas slimības gaitas, bet arī ievērojami mazāk apdraud citus, ja arī paši ir inficējušies. Vīrusa pārnese jeb transmisija no vakcinēta cilvēka ir mazāk iespējama.

Provizoriskie dati liecina, ka vakcinēto cilvēku skaita palielināšanās ļautu pakāpeniski atteikties no dažiem profilakses pasākumiem kopumā. Pilnībā vakcinētiem cilvēkiem pakāpeniski varētu pārtraukt visus ierobežojošos pasākumus.

Kāpēc man jāvakcinējas, ja esmu pārslimojis Covid-19?

Pēc pārslimošanas imunitāte noteiktu laiku periodu saglabājas, tomēr nav skaidri zināms uz cik ilgu laiku. Ir pierādījumi, ka arī pārslimojuši cilvēki var atkārtoti saslimt ar Covid-19, turklāt šādi gadījumi ir jau reģistrēti. Tādēļ, sevis pasargāšanai no smagas slimības gaitas, iesakām arī pārslimojušiem cilvēkiem vakcinēties pret Covid-19. Aizsardzība pret Covid-19 pēc vakcinācijas ir noturīgāka nekā pēc pārslimošanas.

Dažādās valstīs ir atšķirīga pieeja Covid-19 pārslimojušu cilvēku vakcinācijā. Vienā valstī vakcinē uzreiz pēc atveseļošanās, citā – pēc 3 vai pat 6 mēnešiem. Lielā mērā tas ir saistīts ar vakcīnu pieejamību sabiedrībai kopumā attiecīgajā valstī.

Kad varu pārtraukt mājas karantīnu, ja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs mani noteicis kā kontaktpersonu?

Mājas karantīnu kontaktpersonas var pārtraukt tikai ar ģimenes ārsta atļauju divos veidos:

  • 14. dienā;
  • veicot testu 10. dienā un saņemot negatīvu rezultātu un ārsts atļāvis atgriezties ikdienas gaitās.

Kontaktpersonas ik dienu ir ģimenes ārsta uzraudzībā un šajā laikā nepieciešamības gadījumā arī saņem darbnespējas lapu.

Kādi ir simptomi un ārstēšanas iespējas?

Covid-19 ir raksturīgas akūtas elpceļu infekcijas pazīmes - paaugstināta temperatūra, drudzis, klepus, kakla sāpes. Tāpat var būt ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums, apgrūtināta elpošana, nogurums, caureja, vemšana.

Covid-19 nav specifiskas ārstēšanas, līdz ar to ārstēšana ir atkarīga no slimības simptomiem, izpausmes un smaguma pakāpes. Tas nozīmē, ka ārstēšana ir vērsta uz slimības radīto veselības problēmu novēršanu, simptomu mazināšanu un organisma funkciju uzturēšanu smagas slimības norises gadījumā. Antibiotikas neiedarbojas pret jauno koronavīrusu, bet tās izmanto vīrusa infekcijas rezultātā pievienojušos bakteriālo infekciju ārstēšanai. Ārstēšanās notiek ģimenes ārsta vai citu ārstniecības personu uzraudzībā. Lai mazinātu iespējamo blakusparādību un komplikāciju risku, jebkuru zāļu lietošana jāsaskaņo ar ārstu. Ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no slimības smaguma un norises.

Vai Covid–19 laikā vakcinācija un revakcinācija notiks ierastajā kārtībā?

Vakcinācija pret infekcijas slimībām noris ierastajā kārtībā, iepriekš sazinoties ar savu ģimenes ārstu. Revakcinācijas veikšana var tikt atlikta, ja to noteicis ārsts. Arī zīdaiņu un bērnu obligātā vakcinācija, kas ir iekļauta Vakcinācijas kalendārā ir jāveic ierastā kārtībā, sazinoties ar ģimenes ārstu.

Vakcinācija turpinās, kā ierasts, iepriekš jāvienojas par vakcinācijas kārtību ar savu ģimenes ārstu.

Ja nevaru iegādāties dezinfekcijas līdzekli vai varu to izgatavot pats?

Jā. Jāiegādājas 1litrs veļas balinātāja (sastāvā 5% hlors) , kas jāatšķaida ar 9 litriem ūdens. Papildus var izmantot alkoholu, kura sastāvā ir 70% spirts. Šie ieteikumi nekādā gadījumā neattiecas uz iekšķīgu lietošanu!

Vai vakcinācija pret pneimokoku infekciju var pasargāt no saslimšanas ar Covid–19 vīrusa izraisītu pneimoniju?

Vakcīna pret pneimokoku infekciju nepasargā no saslimšanas ar Covid-19. Retos gadījumos var novērst bakteriālas pneimonijas pievienošanos.

Vai ar Covid–19 pārslimojis cilvēks var būt vīrusa pārnēsātājs un inficēt citus cilvēkus?

Vīruss cilvēka organismā var dzīvot pat mēnesi pēc saslimšanas. Tomēr paralēli tam savairojas antivielas, vīruss vairs nav aktīvs un cilvēks lielākoties, neraugoties uz to, ka laboratoriskais tests var uzrādīt pozitīvu rezultātu, nav vairs uzskatāms par infekciozu - parasti pēc 10.dienas.

www.shutterstock.com

No kurām valstīm atgriežoties jāievēro pašizolācija?

Valstu saraksts pieejams Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē.

Kas man jādara pašizolācijas laikā?

  • Jāuzturas pašizolācijas vietā, nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem (neuzņem viesus, nedodies ciemos, uz darbu, sabiedriskām vietām, kur uzturas daudz cilvēku, izņemot veikala apmeklējumu un nokļūšanu dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā uzreiz pēc ierašanās Latvijā, lietojot mutes un deguna aizsegu);
  • novēro veselības stāvokli, no rīta un vakarā mēri ķermeņa temperatūru;
  • ja parādās klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums, nekavējoties sazinies ar ārstu;
  • citi mājinieki var turpināt ikdienas gaitas.

Ja runā par to, ka obligāti jānēsā maskas, tad kāpēc arī cimdus ne?

Cimdi dod mānīgu drošības sajūtu un rada papildus risku inficēt sevi un apkārtējos. Cimdi neaizstāj roku dezinfekciju. Cimdus ir jāprot pareizi gan uzvilkt, gan novilkt.

Kāda ir zobārstnieciskā palīdzība akūtos gadījumos pašizolācijā vai izolācijā?

Gadījumos, kad pacientam nepieciešama akūtā palīdzība un viņš ir pašizolācijā vai karantīnā, ir jāsazinās ar savu zobārstu. Zobārsts palīdzību sniedz divos veidos:

Pirmā - kupē sāpes ar pretsāpju līdzekļiem caur e-recepti un sniedz palīdzību pēc pašizolācijas vai karantīnas laika.

Otra - ja sāpes nevar kupēt vai tas prasa ilgāku laiku (virs vismaz 20 dienām) zobārstam palīdzība ir jāorganizē atsevišķā laikā.

Pacients, pātraukt pašizolāciju nedrīkst. Nepieciešamības gadījumā, pacients dodas uz zobārstniecības kabinetu ar atsevišķu transportu precīzi nozīmētā laikā.

Zobārsti var pieņemt pacientu izmantojot atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Kā jaunieši var pieteikties vakcinācijai?

Vakcinācija pret Covid-19 12-17 gadus veciem jauniešiem notiek ar Pfizer-BioNTech vakcīnu Comirnaty. Piesakoties, svarīgi pārliecināties, ka izvēlētajā vakcinācijas punktā ir pieejama šī vakcīna. Tās ir pieejamas liela mēroga vakcinācijas centros un citās ārstniecības iestādes vai ģimeņu ārstu praksēs.

Pieteikties vakcinācijai liela mēroga vakcinācijas centrā var:

  1. Vietnē www.manavakcina.lv, ja personai ir internetbankas pilnā versija un iespēja autentificēt sevi portālā www.latvija.lv, izvēloties sev ērtu vakcinācijas vietu, datumu un laiku;
  2. Zvanot pa tālruni 8989, izvēloties sev ērtu vakcinācijas vietu, datumu un laiku.
  3. Piesakoties pie ģimenes ārsta vai ārstniecības iestādē

Svarīgi! Piesakoties manavakcina.lv vai pa tālruni 8989, jāizvēlas liela mēroga vakcinācijas centrs šajās pilsētās:

Pilsēta Vakcinācijas centra vieta Pilsēta Vakcinācijas centra vieta
Rīga BT1 Ķīpsala Talsi Talsu sporta nams
Rīga ATTA centrs Saldus Sporta centrs
Rīga Kongresu nams Kuldīga Vieglatlētikas manēža
Cēsis Super Netto Madona Sporta centrs
Valmiera Valmieras Kultūras centrs Salas- pils Salaspils Sporta halle
Rēzekne Gors Olaine Jaunolaines Sporta nams
Daugav- pils Parādes 7, sporta komplekss Olaine Olaines Sporta nams
Daugav- pils Daugavpils Kultūras pils Alūksne Alūksnes Kultūras centrs
Jēkabpils Jēkabpils Sporta centrs Bauska Bauskas Sporta Halle
Jelgava Zemgales Olimpiskais centrs Sigulda Siguldas Sporta centrs
Liepāja Liepājas Olimpiskais centrs Ogre Sporta centrs
Ventspils Sporta nams “Centrs” Dobele Dobeles Sporta Centrs
Jūrmala Jūrmalas Sporta skola Ķekava Ķekavas vidusskola
Tukums Tukuma 3. pamatskolas sporta zāle

Jaunietim ir iespēja pieteikties vakcinācijai arī citā ārstniecības iestādē vai pie ģimenes ārsta. Tad iepriekš jāpārliecinās, vai šajā vakcinācijas punktā ir pieejama Pfizer – BioNTech ražotā vakcīna Comirnaty.

Vai ārvalstu pilsoņi, kas dzīvo Latvijā, var pieteikties vakcinācijai?

Ja cilvēks ieguvis tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, tad vakcīnu varēs saņemt saskaņā ar valsts izstrādāto vakcinācijas plānu.

Covid-19 vakcinācijas pakalpojumus apmaksā šādām personu kategorijām:

  • Latvijas pilsonis;
  • Latvijas nepilsonis;
  • ārzemnieks, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;
  • bezvalstnieks, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā;
  • bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss;
  • aizturētais;
  • patvēruma meklētājs;
  • persona, kura ir apdrošināta veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu ”Par valsts sociālo apdrošināšanu” - piemēram, neatkarīgi no uzturēšanās veida (dokumenta) Latvijas Republikā darba ņēmēji, par kuriem sociālās apdrošināšanas iemaksas jāveic vispārējā režīmā, pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru;
  • persona, kura uzrāda NVD lēmumu, ar kuru ir konstatētas personas tiesības pilnā apmērā saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā;
  • persona, kura citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē (turpmāk – ES dalībvalstis) ir saņēmusi S1 veidlapu un reģistrējusi to NVD;
  • Eiropas Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru ierēdnis vai darbinieks un to apgādībā esošas personas, kuras ietilpst Kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā (BEREC biroja darbinieki);
  • personām, kurām ir piešķirta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;
  • Latvijā studējošiem pilna laika ārvalstu studentiem;
  • Latvijā akreditētiem un rezidējošiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

Reģistrēties vakcinācijai var trīs veidos:

  1. www.manavakcina.lv, nepieciešams Latvijas valsts personas kods un iespēja autentificēties www.latvija.lv ar internetbankas vai e-paraksta datiem.
  2. Pa bezmaksas tālruni 8989 ( 08:00-20:00 darba dienās, 09:00-18:00 brīvdienās)
  3. Zvanot uz vakcinācijas iestādi.

Kur saņemt sertifikātu par vakcināciju?

Digitālais sertifikāts sāka darboties 1.jūnijā - vairāk par to Nacionālā veselības dienesta mājaslapā

Tomēr, ja šobrīd ir nepieciešams saņemt apliecinājumu par veikto vakcināciju ceļošanas nolūkiem, ārstniecības iestāde bez maksas izsniedz apliecinājumu, ja cilvēks to pieprasa.

Vakcinācijas apliecinājumu izsniedz iestāde, kurā veikta vakcinācija.

Apliecinājums par personas vakcināciju pret Covid-19

Infografika par digitālo Covid-19 sertifikātu

Kādas ir vakcīnu blakusparādības?

Visām zālēm, tostarp vakcīnām, var būt blakusparādības jeb sagaidāmā organisma reakcija. Vakcinācijas kontekstā blaknes mēdz saukt arī par nevēlamiem notikumiem pēc imunizācijas.

Svarīgi nošķirt, ka blaknes var būt būtiskas un mazāk būtiskas. Blaknes uzskata par būtiskām, ja tās ir dzīvībai bīstamas, rada nepieciešamību cilvēku hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju, izraisa paliekošu vai būtisku darbnespēju vai invaliditāti. Taču parasti sastopamies ar nebūtiskām blaknēm, kas ir sagaidāmas, veselībai nekaitīgas reakcijas, kas var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā, pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas. Šīs mazāk būtiskās vakcīnu blaknes sauc arī par vakcīnizraisītām reakcijām.

Sagaidāmas un paredzētas mazāk būtiskas vakcīnu blaknes ir:

  • vispārzināmas reakcijas pēc vakcinācijas: apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā. Apsārtums un pietūkums var izplesties pat līdz tuvākajām locītavām (rokā – no pleca līdz elkonim; kājā – no augšstilba līdz ceļa locītavai). Šīs lokālās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, ir viegli noritošas un pašlimitējošas (izzūd pašas no sevis). Lai gan bieži tās uzskata par t.s. hipersensitivitātes reakcijām, tām NAV alerģiskas izcelsmes, bet gan ir augstu antigēna titru vai tiešas vakcīnas komponentu ietekmes radītas, un šādu reakciju smagas izpausmes dēļ nav aizlieguma saņemt turpmākās vakcīnas devas vai citas vakcīnas, kas satur tos pašus antigēnus.
  • vispārēji jeb sistēmiski traucējumi: drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Parasti šie simptomi izzūd dažu dienu (vienas līdz trīs) laikā un ārstēšana nav nepieciešama.

Būtiskas blaknes pēc vakcinācijas mēdz rasties ārkārtīgi retos gadījumos, un to rašanās risks nav salīdzināms ar sekām, kas rodas, sastopoties ar sabiedrībā un dabā cirkulējošiem infekcijas slimību izraisītājiem un slimībām, kas pēc tam attīstās.

Par katras konkrētās vakcīnas blaknēm informācija tiek publiskota brīdī, kad tā reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA). Līdz šim reģistrēto vakcīnu pret Covid-19 apraksts, tostarp informācija par iespējamām blaknēm atrodama šeit.

Pacienti tiek aicināti ziņot par blaknēm Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) elektroniski interneta vietnē www.zva.gov.lv, klikšķinot uz izvēlnes “Ziņot par zāļu blaknēm, negadījumiem ar ierīcēm, biovigilanci” un izvēloties “Pacientiem”.

Ārstiem par visām novērotajām blakusparādībām jāziņo ZVA mājaslapā, aizpildot elektronisko ziņojuma veidlapu.

Vai blakusparādības ir izteiktākas pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas?

Sagaidāmās reakcijas pēc mRNS vakcīnas otrās devas var būt izteiktākas nekā pēc pirmās devas, un tas ir normāli.

Šīs reakcijas ilgst vidēji 1-2 dienas, un ieguvumi no vakcinācijas noteikti atsver īslaicīgās neērtības. Simptomu mazināšanai var lietot paracetamolu vai ibuprofēnu atbilstošās devās.

Pfizer-BioNTech vakcīnai Comirnaty un Moderna ražotajai vakcīnai parasti sagaidāmās reakcijas ir izteiktākas tieši pēc otrās devas. Turklāt gados jaunākiem cilvēkiem izteiktāk nekā gados vecākiem cilvēkiem.

Kādi ir ierobežojumi dienā pirms un pēc vakcinācijas?

Vakcinācijas dienā vēlams vilkt ērtu apģērbu, lai ārstam būtu viegli piekļūt pleca muskulim - laba izvēle ir krekls ar īsām piedurknēm. Uzreiz pēc vakcinācijas ārsts lūgs uzgaidīt apmēram 15min, lai vajadzības gadījumā sniegtu medicīnisko palīdzību (anafilakses gadījumos).

Drīkst mazgāt injekcijas vietu, drīkst sportot, kā arī turpināt lietot ikdienas medikamentus, ja ārsts nav noteicis citādāk.

Vai drīkstu vakcinēties, ja baroju bērnu ar krūti?

Mātes, kuras baro bērnu ar krūti, drīst vakcinēties pirms tam kopīgi ar ārstu izvērtējot ieguvumus un riskus īpaši augsta riska darbības jomās, grūtniecēm ar sistēmiskām saslimšanām un augstas kopējās saslimstības gadījumā.

Vakcinācijai rekomendē izmantot mRNS vakcīnas – Pfizer-BioNTech vakcīnu “Comirnaty” vai Moderna ražoto vakcīnu.

Vai vakcinācija samazinās Covid-19 izplatību?

Vakcinācija būtiski samazina vīrusa slodzi un simptomātisku vai asimptomātisku saslimšanu vakcinēto cilvēku vidū, ko var izskaidrot kā transmisijas mazināšanos šajā cilvēku grupā. Palielinoties vakcinēto cilvēku skaitam, ievērojami mazināsies saslimušo skaits, tādējādi mazinot arī vīrusa transmisiju jeb izplatību sabiedrībā.

Jo lielāks cilvēku skaits iegūs imunitāti, jo ievērojamāk mazināsies kopējais saslimušo skaits, tādējādi mazinoties arī vīrusa transmisijai jeb izplatībai sabiedrībā.

Pagaidām ir tikai viens pētījums, kas veikts Skotijā, kurā gūti tieši/izmērāmi pierādījumi vakcinācijas ietekmei uz transmisijas jeb izplatības risku. Tajā, vakcinējot vienu mājsaimniecības locekli, pārējo saslimstības risks samazinājās vismaz par 30%.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: