eVeselībasPunkts

Gaismas terapija

Šobrīd grūti saprast, ko gaidām, vai to, ka Covid rimsies un situācija uzlabosies, vai gaismu un sauli. Personīgi es gadu iedalu divos lielos nogriežņos – no Ilzēm (27. janvāris) līdz Jāņiem, kad dienas strauji kļūst garākas, Līgo vakarā sasniedz savu maksimumu un gribas sasmelties gaismas enerģiju, baudīt to, un no Jāņiem līdz Ilzēm, kad jāsaņemas, lai paciestu arvien tumšāku laiku.

Gaismas terapijas pamatojums balstīts uz pētījumiem par sezonalitāti dzīvnieku pasaulē, bet ne to, ka gaismai piemīt depresiju mazinoša un garastāvokli uzlabojoša darbība. Vismaz 50 pēdējās cilvēku paaudzes zaudējušas šo dabīgo saikni ar dabas un saules ritmu. Cilvēka uztverē saule un dzīvība vienmēr ir bijušas savstarpēji saistītas; ne velti senajām tautām ir bijuši savi saules dievi: ēģiptiešiem Ra, grieķiem Helios.

Rudens un ziemas dienas ir īsas. Tas daudziem cilvēkiem liek ciest no sezonas atkarīgās depresijas un ziemas grūtsirdības. Rīta gaisma parādās vēlu, vakari iestājas agri un ir tumši. Ciešam no grūtsirdības, nomākta garastāvokļa, aktivitātes un dziņu trūkuma, miegainības, dzīvesprieka zuduma, toties visu laiku gribam ko saldu, tāpēc kļūstam apaļīgāki.

Mūsu iekšējais pulkstenis regulē vielmaiņu. Hronobioloģija ir mācība par bioloģisko funkciju norišu koordināciju. Periodiskās funkcijas regulē iekšējais pulkstenis. Cilvēkam ļoti būtisks ir diennakts ritms (cirkadiānie ritmi – no latīņu val. circa – apmēram, dies – diena, apmēram viena diena). Cirkadiānie ritmi pieder pie bioloģiskajiem ritmiem (bioloģiskais pulkstenis), kas regulē cilvēka bioloģiskos procesus – sirdsdarbību, asinsspiedienu, miega un nomoda ciklus, ķermeņa temperatūras svārstības, ikdienas aktivitātes.

Ārējie kairinātāji – laika noteicēji ierosina organismā noteiktus procesus. Visspēcīgākais un vairāk pētītais laika devējs ir gaisma, īpaši spilgta gaisma. Gaismu uztver receptori acs tīklenē, kas pa nervu ceļiem nonāk līdz galvenajam visu iekšējo cirkadiāno ritmu regulētājam galvas smadzenēs. Mūsu organismā molekulārā līmenī šo sarežģīto mehānismu regulē vairāki ar bioloģisko pulksteni saistīti gēni, kuru ietekmē tiek producēti proteīni, kas noteiktā koncentrācijā inhibē šos gēnus. Tādējādi ritmiskumu regulē endogēns mehānisms.

Gaisma jeb optiskais starojums ir noteikta spektra elektromagnētiskais starojums, kam piemīt arī kvantu jeb fotonu īpašības. Atkarībā no viļņu garuma optisko starojumu iedala trīs lielās daļās: infrasarkanais jeb siltuma starojums, redzamais starojums un ultravioletais starojums. Katrai starojuma daļai ir savs fizikālais raksturojums, iedarbības īpatnības un izraisītās izmaiņas dzīvajos organismos. Lielākais optiskā starojuma avots ir saule, kas nodrošina dzīvības procesus uz zemes. Sadzīvē un medicīnā optisko starojumu iegūst ar dažādām ierīcēm. Sarežģītākās ierīces izmanto modificēta starojuma iegūšanai – lāzerstarojumam un polarizētai gaismai.

www.shutterstock.com

Infrasarkanais jeb siltuma starojums nav redzams, ir tikai sajūtams. Tā iedarbība realizējas ar siltuma pozitīvo efektu. Ir dažāda veida infrasarkano staru lampas, ko izmanto vietējām procedūrām. Vispārēja infrasarkanā starojuma iedarbība realizējas infrasarkano staru pirtīs. Maigā siltuma iedarbība mazina sāpes, muskuļu sasprindzinājumu, iekaisumu, nomierina, uzlabo asinsapgādi. Jāatceras, ka organismu nedrīkst sildīt, ja sāpes ir akūtas, neskaidra iemesla, ir svaigi sasitumi un nesen gūtas traumas. Siltuma terapija nav atļauta arī onkoloģiskajiem pacientiem. Nesildiet sāpošu vēderu, ja sāpju iemesls nav noskaidrots pie ārsta!

Redzamais starojums ir redzams un jūtams. Tam piemīt arī informatīva iedarbība, tas rada priekšstatu par apkārtējo pasauli, ļauj priecāties par to.

Hromoterapiju (krāsu terapiju) pielieto ārstniecībā, psiholoģijā un cilvēka personības izpausmēs. Ir dažādi pētījumi par krāsu iedarbību uz ēstgribu, piemēram, zilas krāsas trauki mazinot apetīti, violetā krāsa palīdzot sadzīvot ar sieviešu hormona līmeņa samazināšanos, sarkanā krāsa iedvesmojot vīriešus seksuālai aktivitātei. Zaļā gaisma nomierinot, uzlabojot redzi, bet zilās krāsas lampas izmanto iekaisumu mazināšanai.

Gaismai ir arī bioķīmiskā iedarbība – speciālas zilās gaismas lampas izmanto jaundzimušo dzeltes ārstēšanā.

Redzamai gaismai ir siltuma iedarbība, līdzīgi kā infrasarkanajam starojumam.

Helioterapija ir saules starojuma izmantošana veselības stiprināšanai un ir kūrortmedicīnas sastāvdaļa. Senās Romas laikos bija speciāli iekārtoti laukumi saules peldēm – tā sauktie solāriji, jo turīgie romieši labi saprata saules nozīmi veselības saglabāšanā, kas piederējās viņu dzīvesveidam. Jāpiebilst, ka saules stari senajiem cilvēkiem bija arī viens no pirmajiem brūču un ievainojumu dziedēšanas veidiem.

Ultravioletais starojums ir visiedarbīgākais starojums un izraisa gan vēlamas, gan nevēlamas organisma reakcijas. Tas tiek iedalīts trīs daļās: A starojums, kas ietver garāko viļņu ultravioleto starojumu, B starojums jeb vidējā garuma viļņu ultravioletais starojums, kam piemīt būtiska iedarbība, un C starojums jeb īso viļņu ultravioletais starojums.

Ir zināms, ka ultravioletais starojums stiprina imūnsistēmu, veicinot organisma pretestības spējas – bez vidējā garuma viļņu (B) ultravioletā starojuma nenotiek D vitamīna sintēze, kas ne tikai novērš rahītu bērniem, tas ir nepieciešams arī pieaugušajiem, īpaši sievietēm menopauzes laikā osteoporozes profilaksei un ārstēšanai. D vitamīnam ir būtiska nozīme imūnsistēmas stiprināšanā. Ultravioletais starojums pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu, nervu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un asinsrades orgānu darbību, tam piemīt pretiekaisuma, pretsāpju, nomierinoša, regulējoša darbība, tāpēc to izmanto dažādu ādas slimību ārstēšanā.

Runājot par ultravioleto starojumu, jāmin arī tā ietekme uz mūsu izskatu. Jāatceras gan, ka dabiskā iedeguma veidošanās nav paredzēta mūsu skaistumam, tas ir viens no aizsargmehānismiem pret pārāk lielu ultravioleto starojumu. Āda nepārtraukti ir pakļauta ultravioleto staru iedarbībai, tāpēc pastāv vairāki aizsargmehānismi pret ultravioletā starojuma nevēlamajiem efektiem. Vienkāršākais – āda spēj kā ekrāns atstarot ultravioletos starus. Dzīvniekiem šo lomu pilda vilna, spalvas, bruņas, zvīņas. Visnopietnākais aizsargmehānisms un brīdinājums ir fotoeritēmas veidošanās – apsārtums, kas ir ādas iekaisums. No tā jāizvairās pat viskaislīgākajam iedeguma kārotājam. Melanocīti – ādas šūnas, atbildot uz ultravioleto starojumu, pastiprināti sintezē pigmentu melanīnu, kas pārvietojas uz virsējo epidermas slāni un aizsargā dziļākos slāņus, gan absorbējot gaismas starus, gan atspoguļojot tos, gan darbojoties kā spēcīgs antioksidants.

Ultravioletā starojuma pozitīvie efekti var pārvērsties par negatīviem, pārslogojot iekšējos aizsardzības mehānismus, izraisīt ļaundabīgus audzējus, fotonovecošanos, ja tie pārsniedz konkrētajam organismam piemēroto devu. Šajā sakarībā man samērā ilgi bija grūti pieņemt dermatologu un onkologu bargo kritiku par solārijiem, par to ietekmi uz ādas audzēju skaita straujo pieaugumu. Tomēr zinātniski pamatotie pētījumi liek atzīt, ka solārijiem kā spēcīgas gaismas un siltuma avotam ir pozitīva iedarbība, taču to izraisītam iedegumam ne. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina – ja cilvēks, kas ir jaunāks par 35 gadiem, solāriju lieto pirmo reizi, melanomas risks viņam pieaug par 60%. Veselībai un D vitamīna sintēzes veicināšanai pietiek ar saules gaismu rītos un pēcpusdienas stundās.

Gaismas iedarbības mehānismi nav pilnībā izskaidroti. Zinātnieki dažkārt to ietver arī jēdzienā “fotobiomodulācija”, kas parāda gaismas iedarbību uz imunitātes un iekaisuma procesiem. Mūsdienās ir pilotpētījumi par dažādu gaismas avotu iedarbību Covid izraisītā plaušu iekaisuma ārstēšanā.

Ultravioletā starojuma C stari ir nelabvēlīgi dzīvajiem organismiem, tie ietekmē arī vīrusu, tostarp SARS grupas vīrusu, RNS, tādējādi tos inaktivējot telpās un uz virsmām, tāpēc šāds ultravioletais starojums izmantojams kā palīglīdzeklis cīņā ar vīrusiem.

Nobeigumā par gaismas terapiju, ko piedāvā sezonas izraisītu psiholoģisku problēmu mazināšanā, garastāvokļa uzlabošanai vai vienkārši dzīves enerģijai un miegainības mazināšanai. To mēdz dēvēt arī par spilgtās gaismas terapiju. Pētnieki norāda, ka terapijā būtiska ir gaisma intensitāte un drošība. Gaismas terapijai iesaka lampas ar 10 000 luksu apgaismojumu un izmantot šo gaismu rītos tūlīt pēc pamošanās 20–30 minūtes 40–60 cm attālumā no acīm, būt ar vaļējām acīm, bet neskatīties tieši gaismas avotā. Šāda apgaismojuma deva ir līdzvērtīga saulainam rītam pavasarī.

Spilgtā gaisma aktivē, uzlabo garastāvokli. Tumšajā gadalaikā jārūpējas par pietiekamu gaismu telpā. Regulāras pastaigas arī drūmākos laika apstākļos, skats uz debesīm, tikai ne tieši uz sauli, sports svaigā gaisā ir lieliska iespēja gaismas trūkuma mazināšanai.

Vakaros iededziet spuldzes un sveces iekštelpās, no rītiem atvelciet aizkarus un gaidiet pavasari, jo tas strauji tuvojas!

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: