eVeselībasPunkts

Insults

Insults ir vispārināts jēdziens, ar ko apzīmē akūtu smadzeņu asinsrites traucējumu klīnisko sindromu, kam raksturīgi fokāli jeb perēkļveida smadzeņu funkcijas traucējumi, kas ilgst ilgāk par 24 stundām vai izraisa nāvi.

Ar insultu lielākā daļa sabiedrības saprot kaut ko briesmīgu, kas skar tikai vecus cilvēkus: gan jau man vai radiniekiem nekad negadīsies. Bet diemžēl var gadīties jebkuram un nereti arī gados jauniem cilvēkiem, tāpēc der zināt, kas īsti tas ir un kas jādara, ja rodas aizdomas par insultu.

Patiesības par insultu

Ar vārdu insults apzīmē vairākas slimības, kuru rezultātā tiek traucēta asinsrite galvas smadzenēs un veidojas smadzeņu vielas bojājums.

Galvas smadzeņu asinsrites traucējumu veidi:

  • galvas smadzeņu infarkts jeb išēmisks insults;
  • hemorāģisks insults jeb asinsizplūdums galvas smadzenēs;
  • subarahnoidāls asins izplūdums jeb asinsizplūdums telpā ap smadzenēm.

“Laiks ir smadzenes!” – insulta rezultātā nervu šūnas lielā ātrumā iet bojā, gandrīz divi miljoni nervu šūnu katru minūti, it kā mēs stundas laikā novecotu par 3,5 gadiem.

Insults ir otrs biežākais nāves iemesls cilvēkiem, vecākiem par 60 gadiem. Katru gadu pasaulē seši miljoni jeb viens cilvēks ik pēc sešām sekundēm mirst insulta dēļ. Saslimstībā ar insultu Latvija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā, diemžēl arī mirstības rādītāji pacientiem, kas pārcietuši insultu, ir ļoti augsti. Un, lai arī medicīnas tehnoloģijas turpina attīstīties, populācijai novecojot, saslimstība ar insultu turpina pieaugt. Insulta dēļ savulaik miruši tādi slaveni cilvēki kā Johans Sebastians Bahs, Alfrēds Nobels, Vinstons Čērčils, Ričards Niksons un arī Josifs Staļins.

Insults ir visbiežākais invaliditātes iemesls. Apmēram 30% pacientu, kas pārcietuši insultu, ir būtiski kustību traucējumi, un lielai daļai pacientu, lai nodrošinātu ikdienas vajadzības, nepieciešama pastāvīga aprūpe un kopšana. Tāpēc palielinās finansiālais un psiholoģiskais slogs gan pacientam, gan viņa ģimenei, gan valstij.

Insulta izpausmes

Insults var nebrīdināt, nesāpēt un var skart arī cilvēkus, kas ilgus gadus dzīvojuši bez sūdzībām un medikamentus regulāri nekad nav lietojuši. Arī tad, ja jūtieties vesels, būtiski veikt regulāras veselības pārbaudes un novēroties pie ģimenes ārsta.

Insults sākas pēkšņi, un tā izpausmes ir atšķirīgas.

Insulta simptomi:

  • šķība/asimetriska seja;
  • pēkšņs vājums vai kustību zudums vienā ķermeņa pusē;
  • notirpums/nejutīgums vienā ķermeņa pusē;
  • nespēja runāt vai saprast teikto;
  • redzes traucējumi ar dubultošanos un reibonis;
  • galvas reibonis ar kustību koordinācijas traucējumiem;
  • pēkšņas balss izmaiņas un grūtības norīt.

Galvassāpes ir ļoti raksturīgas tikai pie subarahnoidāla asinsizplūduma, bet citu insulta veidu gadījumā reti sastopamas.

Insulta pazīmes dažreiz ir īslaicīgas un pilnībā izzūd 24 stundu laikā, šādu situāciju sauc par pārejošu jeb transitīvu išēmisku lēkmi (TIL). TIL gadījumā asins apgāde ātri atjaunojas, un smadzeņu darbības traucējumi pakāpeniski izzūd. 30% pacientu, kas pārdzīvojuši TIL, vēlāk attīstās galvas smadzeņu infarkts. Tāpēc arī tad, ja simptomi mazinājušies, noteikti jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības!!! Bet nekādā gadījumā nevajadzētu gaidīt un cerēt, ka simptomi pazudīs!

Ko darīt, ja noticis insults

Pacientiem ar insultu iespējams palīdzēt pirmajās četrās stundās pēc pirmo simptomu parādīšanās. Bet šajā laikā jāpaspēj izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP), pacients jānogādā slimnīcā un jāveic virkne izmeklējumu, pirms var sākt specifisku ārstēšanu.

Tāpēc nepieciešams insultu atpazīt pēc iespējas ātrāk, un tāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu droši zināt ĀTRI testu (skat. zemāk - red.), kas ļauj ļoti vienkārši un laikus atpazīt insulta simptomus un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība pacientu nogādās tuvākajā slimnīcā, kur pieejama insulta vienība. Insulta vienība ir paaugstinātas aprūpes palāta, kur, kopīgi darbojoties dažādiem speciālistiem, iespējams sniegt palīdzību pacientiem ar akūtu insultu. Insulta vienības atrodas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā un Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

ĀTRI tests:

Ā – atsmaidīt – jālūdz pasmaidīt un jānovērtē, vai smaids ir simetrisks, vai vienā no pusēm lūpu kaktiņš nav noslīdējis uz leju;

T – turēt rokas – jāpārbauda, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un pats noturēt abas rokas;

R – runāt – jāpārbauda, vai cilvēks spēj runāt, vai spēj pateikt vai atkārtot vienkāršus teikumus;

I – izsaukt NMP, zvanot pa tālruni 113.

Insulta ārstēšanas iespējas

Ja smadzeņu asinsvadu nosprostojis trombs (galvas smadzeņu infarkts), tad pieejamās ārstēšanas metodes ir intravenoza trombolīze un mehāniska trombektomija:

  • intravenoza trombolīze – cerebrāla jeb smadzeņu infarkta ārstēšanas metode pasaulē, kas tiek plaši lietota jau vairāk nekā 20 gadus. Pacientam vēnā ievada ļoti spēcīgu vielu, kas šķīdina trombus. Diemžēl ne vienmēr trombu izdodas izšķīdināt un asinsriti atjaunot. Procedūrai nav augsts komplikāciju risks, tomēr ne katram pacientam to iespējams veikt. Procedūra ir riskanta pacientiem, kas insultu jau pārcietuši, vai vairākas stundas pēc pirmo simptomu parādīšanās. Ārsti lieto speciālus protokolus, kuros norādīts, kādos gadījumos intravenozu trombolīzi veikt nedrīkst. Gadījumos, ja trombs ir liels un to nav iespējams izšķīdināt, veic mehānisku trombu izvilkšanu jeb trombektomiju;
  • mehāniska trombektomija ir invazīva procedūra, kas apstiprināta no 2015. gada janvāra. Caur pacienta asinsvadiem ar speciālu ierīci piekļūst trombam un trombu izvelk, šo manipulāciju Latvijā veic speciāli apmācīti invazīvie radiologi.

Ja asinsvads ir plīsis un asinis izplūst smadzeņu vielā (noticis hemorāģisks insults), ārstēšana ir atšķirīga. Un, lai gan neiroķirurģiska iejaukšanās ir iespējama un dažreiz arī nepieciešama, ieguvumi no operācijas bieži ir mazāki par iespējamiem zaudējumiem. Tāpēc vairākumā gadījumu ārstēšana ir konservatīva.

Ja asinsvads plīsis starp smadzeņu apvalkiem (subarahnoidāls asinsizplūdums) – jāatrod bojātais asinsvads un tas jāslēdz, lai pārtrauktu asins izplūšanu telpā ap smadzenēm. Bojāto asinsvadu slēdz neiroķirurģiskas operācijas laikā, asinsvadu klipējot, bet pēdējos 10 gados, attīstoties invazīvās radioloģijas iespējām, biežāk asinsvadi tiek slēgti līdzīgā procedūrā kā trombu izvilkšana.

Insulta ārstēšana ir dārga un diemžēl ne vienmēr efektīva, tāpēc, vēl pirms notikusi saslimšana, jācenšas apzināties riska faktorus un tie, cik iespējams, jāsamazina vai jānovērš.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: