eVeselībasPunkts

Migrēna

Galvassāpes ir visbiežākais nervu sistēmas veselības traucējums, kas skar cilvēkus visā pasaulē, visās vecuma grupās un rasēs. Statistika liecina, ka 50–75 procentiem iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem ir bijušas galvassāpes pēdējā gada laikā. Mūsdienās cilvēki jebkuras stiprākas galvassāpes mēdz dēvēt par migrēnu, taču tikai daļā gadījumu tas ir pamatoti.

Izšķir divus galvassāpju veidus – primārās un sekundārās. Primāro galvassāpju gadījumā nav atrodama cita organisma patoloģija, kas varētu izskaidrot sāpju rašanās iemeslu. Savukārt, ja pamatā ir kāda cita slimība, tās izraisītās galvassāpes dēvē par sekundārām. Migrēna tiek pieskaitīta pie primārajām galvassāpēm. Pie tām pieder arī saspringuma tipa galvassāpes, kas ir aptuveni 90 procentos no visiem gadījumiem, un tieši no tām būtu jāatšķir migrēnas galvassāpju lēkmes. Migrēna ir hroniska slimība ar epizodiskām lēkmēm, un sievietes tā piemeklē vidēji trīs reizes biežāk nekā vīriešus. Kā liecina Amerikas Savienotajās Valstīs veikta pētījuma rezultāti, migrēna ir 18 procentiem sieviešu un tikai sešiem procentiem vīriešu. Turklāt sieviešu vidū migrēna ir viena no biežākajām hroniskajām veselības problēmām un visvairāk izplatīta vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, bet parasti sākas pusaudžu vecumā, reizēm vēl agrāk. Migrēnai ir raksturīga pārmantošanās ģimenē – 80 procentiem cilvēku ar migrēnu ģimenē ir vēl kāds, kuram ir šī slimība.

Migrēnas rašanās mehānisms ir sarežģīts. Skaidrs ir tas, ka nozīme ir gan izmaiņām asinsvados un nervos, gan dažādām bioķīmiskām vielām. Migrēnas sākumā galvenokārt smadzeņu mugurējos asinsvados rodas spazma, tajā vietā smadzenēm trūkst skābekļa. Tas izskaidro tā sauktās auras rašanos. Reaģējot uz to, notiek asinsvadu paplašināšanās, izdalās bioķīmiskas vielas un veidojas apkārtējo audu tūska. Tas, savukārt, izskaidro sāpes.

Lai noteiktu diagnozi migrēna, nepietiek vien ar subjektīvi esošām stiprām galvassāpēm. Migrēnu diagnosticē pēc noteiktiem kritērijiem: lēkmes ilguma, pēc tā, vai galvassāpes ietekmē fiziska slodze, troksnis, gaisma. Migrēnas lēkmes neārstējot ilgst no 4 līdz 72 stundām, sāpes ir vienpusējas, pulsējošas, vidējas vai stipras. Ļoti retos gadījumos galvassāpes var būt abpusējas. Savukārt saspringuma galvassāpēm raksturīgas spiedošas, vieglas vai vidēji stipras abpusējas sāpes, un tās neietekmē fiziska slodze. Galvassāpju pastiprināšanās fiziskas slodzes laikā, pat veicot ikdienišķas darbības, piemēram, kāpjot pa kāpnēm, raksturīgas migrēnai. Šādas galvassāpes stipri ierobežo ikdienas aktivitātes, tā ir galvenā problēma, ar ko nākas saskarties migrēnas pacientam. Migrēnai raksturīga slikta dūša, vemšana, pastiprināta jutība pret gaismu (fotofobija) un pret skaņām, trokšņiem (fonofobija).

Migrēnai izšķir divas formas – ar vai bez auras. 75 procentos gadījumu tā ir ar auru – visbiežāk tā izpaužas ar redzes traucējumiem ar spīdošiem objektiem, mirgojošām gaismām, attēla kropļojumiem ar zigzagveida līnijām acu priekšā, var būt pat pārejošs redzes zudums. Aura ir pilnīgi atgriezeniski neiroloģiski simptomi, kas parādās pirms galvassāpēm. Retākos gadījumos rodas sensorā aura, kas izpaužas kā jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē. Tā parasti sākas kā notirpums vienā kājā, rokā vai sejas pusē, kā arī var pāriet uz mutes dobumu, skarot vaigu gļotādu un pusi no mēles. Retākos gadījumos aura var izpausties kā runas traucējumi, piemēram, ir grūti salikt kopā vārdus. Reizēm šie simptomi ir daudz biedējošāki nekā pašas galvassāpes, bet jāatceras, ka migrēnas gadījumā aura vienmēr pāriet stundas laikā. Pirms auras var būt arī prodroma jeb brīdinājuma fāze, kad cilvēkam mainās garastāvoklis, rodas nemiers, garastāvokļa nomākums vai uzbudinājums, ēstgribas pārmaiņas. Bieži vien šīs pazīmes paliek nepamanītas.

Migrēnas lēkmi ietekmējoši faktori

Ir ļoti daudz faktoru (ierosinātāju jeb trigeru), kas var veicināt migrēnas galvassāpju lēkmes rašanos. Par vienu no biežākajiem uzskata stresu, kas rodas saspringtā darbā, atrodoties sastrēgumā vai ģimenes konflikta laikā. Galvassāpju lēkmi var izraisīt arī pozitīvs stress. Atklājot iemeslus, kas maina emocionālo stāvokli, no migrēnas lēkmes iespējams izvairīties. Relaksācija, elpošanas vingrinājumi ikdienā, laika plānošana var palīdzēt mazināt stresu. Samērā biežs migrēnas lēkmes palaidējfaktors ir uzturs, un to iespējams noteikt, ja migrēnas lēkme sākas 24 stundu laikā pēc konkrēta produkta ēšanas, kā arī ja galvassāpju lēkme rodas pusē gadījumu, kad lietots konkrētais produkts. Biežākie no tiem ir alkohols, galvenokārt sarkanais vīns un šampanietis, kafija, tēja, šokolāde, sieri (sevišķi Čedaras siers), marinēta siļķe, vistu aknu pastēte, papaja, avokado, sarkanās plūmes, visu veidu pākšaugi, marinēti gurķi, čili pipari, olīvas, dažādas zivis, sevišķi kūpinātas, piena produkti, olas, kviešus un raugu saturoši produkti, visi rieksti, mākslīgie saldinātāji, sinepes, žāvēti augļi, piemēram, rozīnes, aprikozes, vīģes. Provocēt galvassāpes var arī nitrātus saturoši produkti, kā bekons, šķiņķis, salami desa utt. Migrēnas lēkmi var provocēt arī izmainīts miega režīms, dzimumakts, izlaista maltīte, specifiskas smakas, laikapstākļu izmaiņas, piemēram, ievērojamas temperatūras maiņas, ekstrēms karstums vai aukstums, augsts atmosfēras spiediens, gaisa piesārņojums utt. Migrēna ir cieši saistīta ar sieviešu hormoniem. Daļai sieviešu migrēna sākas pubertātes laikā un ir saistīta ar menstruālo ciklu. Pierādīts, ka estrogēnu līmeņa svārstības organismā, kas fizioloģiski notiek īsi pirms menstruāciju sākšanās, var būt migrēnas lēkmes ierosinātājs. Grūtniecības laikā estrogēnu līmenis pakāpeniski pieaug, līdz ar to samazinās migrēnas lēkmju biežums. Pēc dzemdībām, strauji krītoties hormonu līmenim, migrēnas lēkmes atgriežas iepriekšējā līmenī.

Ja migrēnas lēkme sākusies

Ir pierādīts, ka medikamentoza ārstēšana palīdz tikt galā ar migrēnu. Taču zāles ir tikai daļa no efektīva migrēnas ārstēšanas procesa ilgtermiņā. Svarīgākais ir mainīt dzīvesveidu un izvairīties no faktoriem, kas izraisa migrēnas lēkmju rašanos, tā samazinot to biežumu un stiprumu un uzlabojot dzīves kvalitāti. Bet ko darīt, ja lēkme tomēr sākusies?

Pirmām kārtām – jāizslēdz gaisma. Migrēnu pastiprina gaisma un skaņas, tāpēc, lēkmei sākoties, būtu vislabāk doties uz klusāku telpu un mēģināt gulēt, ja tas ir iespējams. Var izmantot aukstuma vai siltas kompreses galvai, sprandam. Aukstuma kompreses var samazināt sāpju sajūtu, savukārt siltās kompreses atbrīvo saspringtos muskuļus. Migrēnas ārstēšana būtu jāsāk ar nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem (piemēram, ibuprofēnu u.c.) vai pretsāpju līdzekļiem (piemēram, paracetamolu u.c.) pietiekamā devā kombinācijā ar pretvemšanas līdzekļiem. Šos līdzekļus lieto, pirms parādās galvassāpes, jūtot migrēnas lēkmes tuvošanos. Ja minēto grupu medikamenti nelīdz, lieto recepšu medikamentus triptānus (piemēram, sumatriptānu, eletriptānu, frovatriptānu), kas efektīvi palīdz 80–85 procentos migrēnas gadījumu. Tos lieto tikai tad, kad galvassāpes jau ir sākušās.

Profilaktiski medikamentus kursu veidā lieto cilvēkiem ar biežām lēkmēm (vairāk nekā trīs lēkmes mēnesī), ja lēkmes ilgst 2–3 dienas, kā arī tad, ja lēkmes laikā lietotie medikamenti neatvieglo stāvokli.

www.freepik.com

Ko vēl darīt, ja medikamenti nelīdz

Mūsdienās migrēnas pacientiem pieejamas arī ar zāļu lietošanu nesaistītas ārstēšanas metodes. Tās biežāk izmanto hroniskas migrēnas gadījumos, kad šķiet, ka nekas vairs nelīdz. Mūsdienās Latvijā arvien populārāka kļūst tā sauktā biofeedback jeb bioatgriezeniskās saites metode, kas būtībā ir ilgstošs darbs pašam ar sevi speciālista vadībā. Treniņa laikā ar īpašu aparatūru pacientam novērtē fizioloģisko procesu norisi, un terapeits māca, ņemot vērā arī aparatūras rādījumus, cilvēkam kontrolēt tās funkcijas, kas ķermenim būtu jāregulē automātiski, – mazināt muskuļu sasprindzinājumu un ietekmēt asinsvadu sašaurināšanos.

Viena no jaunākajām iespējām hroniskas migrēnas profilaksē un terapijā ir neiromodulācija. Zināms, ka galvassāpes un migrēna ir saistīta ar trijzaru nervu, tāpēc, izmantojot šī nerva stimulāciju, daļai pacientu iespējams samazināt gan sāpju intensitāti, gan migrēnas lēkmju biežumu. Speciālas ierīces elektrodu pievieno pieres ādai un raida precīzus mikroimpulsus, stimulējot trijzaru nervu. Regulāri lietotas ierīces nomierinošā iedarbība uz nervu sistēmu var mainīt migrēnas slieksni un ievērojami uzlabot pacientu dzīves kvalitāti. Arī citas alternatīvas metodes, piemēram, akupunktūra, masāžas, kognitīvi biheiviorālā terapija (psihoterapijas virziens), dažādi augi (piemēram, bastarda tūsklape), vitamīni (B2) dažkārt var mazināt hroniskas migrēnas simptomus. Diemžēl nav tādas metodes, kas palīdzētu pilnīgi visiem migrēnas pacientiem, un var paiet ilgs laiks, kamēr katram individuāli tiks atrasts efektīvākais veids, kā mazināt migrēnas lēkmju ietekmi uz dzīves kvalitāti.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: