eVeselībasPunkts

Pigmentācijas traucējumi

Melanīns ir dabisks ādas pigments, ko ražo speciālas ādā novietotas šūnas, kas zināmas kā melanocīti. Ja šīs šūnas ir bojātas, tiek ietekmēta melanīna ražošana un uz ādas var rasties tumšāki vai gaišāki plankumi. Galvenais pigmentācijas traucējumu cēlonis ir saules ultravioletā starojuma iedarbība, bet ir arī citi faktori, kā, piemēram, hormonālas izmaiņas, ādas iekaisums vai kairinājums. Pigmentācijas traucējumi skar daudz cilvēku, un, lai gan tie lielākoties ir labdabīgi stāvokļi un citādi neietekmē veselību, tie var izraisīt kosmētiskus defektus un kļūt par patstāvīgu psihoemocionālu slogu.

Saules plankumi (lentigo solaris)

Saules plankumus reizēm dēvē arī par vecuma plankumiem, jo tie rodas pusmūžā un to skaits pieaug līdz ar vecumu. Vairāk nekā 90% cilvēku ar gaišu ādu līdz 50 gadu vecumam attīstās vismaz viens saules plankums. Tos mēdz dēvēt arī par aknu plankumiem, lai gan nav saistības ar aknu darbības traucējumiem.

Saules plankumi ir plakani, dzeltenbrūni vai brūni. To diametrs ir viens centimetrs vai vairāk, visbiežāk rodas uz sejas, plaukstu un apakšdelmu virspusējās virsmas. Nereti āda izskatās raiba, ja plankumi radušies uz saules bojātas ādas, kur jau ir vairāki šādi plankumi un redzamas dažādas brūnu toņu nokrāsas.

Saules plankumi rodas ilgstošas, hroniskas saules iedarbības rezultātā, kas liecina par pārmērīgu saules gaismas ietekmi uz melanocītiem. Turpmāka saules iedarbība var veicināt plankumu skaita palielināšos un esošos padarīt vēl tumšākus. Lai gan tie nevar pārveidoties par ādas vēzi, tomēr tiek uzskatīti par nesaistītu melanomas riska faktoru un var izskatīties līdzīgi pirsmvēža plankumiem. Tādēļ ir svarīgi plankumus pārbaudīt pie dermatologa ar dermatoskopu.

Lentigo maligna

Lentigo maligna ir brūns plankums, kas lielākoties rodas vecāka gadagājuma cilvēkiem vietās, kur ir vislielākā saules iedarbība, – uz sejas. To uzskata par melanomas (ādas vēža) pirmsstāvokli. Šis veidojums ir lēni augošs, palielinās vairāku gadu gaitā, veidojot tumšākas zonas, un rezultātā var attīstīties par ļaundabīgu ādas audzēju – melanomu. Pamata iemesls ir uzkrātais saules ultravioleto staru daudzums, kas veicina pakāpenisku ģenētisko mutāciju rašanos. Svarīgi savlaicīgi atpazīt lentigo maligna, lai varētu uzsākt terapiju, kamēr šūnas vēl nav izplatījušās un iebrukušas dziļākos ādas slāņos.

Vasaras raibumi

Vasaras raibumi lielākoties rodas bērnībā pēc saules gaismas iedarbības, biežāk cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu un sarkanīgiem vai gaišiem matiem. Tie ir mazi, vienu līdz divus milimetrus (trīs līdz desmit milimetrus) gaiši brūni krāsas plankumi saules atklātās vietās, īpaši sejas centrālajā daļā – deguna un vaigu zonā. To skaits var būt no dažiem līdz simtiem.

Uzskata, ka tā ir iedzimta pazīme, ko izraisa specifisks gēns (MCR1), ko pārmanto autosomāli dominantā veidā. Šajā gadījumā melanocīti ražo vairāk pigmentu melanīnu. Vasaras raibumu skaits palielinās pēc ultravioletā starojuma iedarbības. Izteiktāki un pamanāmāki tie kļūst pavasarī un vasarā, kad saņemts lielāks saules gaismas daudzums, bet ziemā tie var izzust. Atšķirībā no saules plankumiem, novecojot, vasaras raibumi kļūst mazāk pamānāmi un dzīves laikā var izzust.

Vasaras raibumi ir viens no melanomas un ne-melanomas ādas audzēja riska faktoriem.

Melasma

Melasma ir izplatīts ādas pigmentācijas traucējums, ko dēvē arī par hloasmu vai grūtniecības masku. Galvenokārt skar grūtnieces un sievietes, kuras lieto perorālus kontracepcijas līdzekļus vai hormonu aizstājterapiju, un kurām ir tumšs ādas tonis.

Melasma izpaužas ar tumšākiem, brūni pelēkiem ādas plankumiem, kas biežāk ir uz pieres, vaigiem, augšlūpas, neskarot periorbitālo ādu, lūpas, kaklu un ausis. Plankumi lielākoties ir simetriski abās sejās pusēs un tumšāki par dabisko ādas toni.

Kopumā rodas ģenētisko, hormonālo un ultravioleto staru faktoru mijiedarbības rezultātā. Ultravioletā gaisma stimulē melanocītus un pat mazākais ultravioletā starojuma daudzums var izraisīt melasmu. Tāpat kā vairums citu pigmentētu bojājumu, melasma nav bīstama, taču tā var mazināt dzīves kvalitāti.

Idiopātiska pilienveida hipomelanoze (idiopatic hypomelanosis guttate)

Tas ir labdabīgs ādas stāvoklis, kam raksturīgi daudzi nelieli (divus līdz piecus milimetrus; pusmilimetru līdz sešus milimetrus) porcelāna balti plankumi, kas rodas saules pakļautās vietās, īpaši uz apakšdelmiem un apakšstilbiem. Laika gaitā plankumu skaits pakāpeniski palielinās. Tie veidojas, kļūstot vecākam, un pēc 40 gadu vecuma konstatēti 50 līdz 80% cilvēku. Idiopātisks nozīmē, ka nav zināms precīzs cēlonis. Tiem ir daudzfaktoriāla izcelsme – ādas novecošanās, hroniska saules ultravioletā starojuma iedarbība un ģenētiskie faktori. Tas nav bīstams ādas stāvoklis, taču daudziem rada estētiskas dabas diskomfortu.

Vitiligo

Vitiligo ir autoimūna ādas slimība, kas rodas, cilvēka imūnai sistēmai uzbrūkot savām melanocītu šūnām. Melanocīti tiek iznīcināti, un tie neražo melanīnu, attiecīgi rodas ādas krāsas zudums plankumu veidā (depigmentācija). Lielākoties baltajiem plankumiem ir simetrisks sadalījums abās ķermeņa pusēs, visbiežāk tie ir uz sejas, rokām, kājām, dzimumorgāniem un ādas krokās. Lai gan slimība neietekmē kopējo veselību, tā tomēr izraisa psiholoģisku diskomfortu. Depigmentētie plankumi ir vairāk pakļauti ultravioletajiem stariem, un tas palielina saules apdegumu risku. Turklāt saules iedarbība var veicināt depigmentēto zonu izplatīšanos un apkārtējās normālās ādas pastiprinātu pigmentāciju, kas pasliktina vitiligo kopējo izskatu.

Šiem pacientiem ir paaugstināts risks saslimt ar citām autoimūnām slimībām (visbiežāk saistībā ar pastiprinātu vairogdziedzera darbību), tomēr, neraugoties uz samazināto melanocītu daudzumu, tiem ir samazināts ādas vēža attīstības risks.

Daudzkrāsainā ēde (pityriasis versicolor)

Šo ādas slimību izraisa rauga sēnīte (Malassezia furfur). Tā pieder normālai ādas mikroflorai, bet šajā gadījumā ir pārmērīgi augusi un vairojusies, radot specifiskas ādas izmaiņas. Procesa sākumā redzami gaiši, rozīgi krāsas plankumi, visbiežāk ķermeņa augšdaļā (pleci, krūšu kurvis, mugura). Plankumiem ir samazināta spēja iegūt iedegumu un tie neiesauļojas, tāpēc redzami arī hipopigmentēti plankumi. Kontrasts vēl izteiktāks ir uz iesauļotas ādas, īpaši cilvēkiem ar tumšu ādu. Papildus notiek hiperkeratozes process, kas rada arī hiperpigmentētus plankumus. Ņemot vērā, ka slimības gaitā vērojami trīs dažādu krāsu plankumi, to dēvē par daudzkrāsaino ēdi.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: