eVeselībasPunkts

Slikta elpa

Ambulatorajā praksē pie mums bieži vēršas pacienti, kas sūdzas par sliktu elpu. Lielākoties to pamana viņu dzīvesbiedri, draugi vai kolēģi, jo cilvēks pats to nejūt. Tas rada psiholoģiskas grūtības, jo īpaši kontaktējoties ar apkārtējiem. Tāpēc izskaidrosim lasītājiem plašāk problēmas iemeslus, risinājumus un sniegsim ieteikumus.

Halitoze jeb, vienkārši sakot, slikta elpa saskaņā ar jaunākajiem datiem ir aptuveni pusei pieaugušo cilvēku. Biežāk cilvēki to pamana no rīta vai gadījumos, kad ilgstoši nav ēduši vai neēd regulāri.

Biežākie iemesli sliktai elpai ir:

  • apmēram 90 procentos no visiem gadījumiem iemesls ir smaganu un zobu bojājumi;
  • infekcijas, audzēji mutes dobumā – vai barības daļiņu bojāšanās mutē;
  • kuņģa un zarnu trakta slimības: barības vada trūce, gastroezofageālā refluksa jeb atviļņa slimība (GEAS), ahalāzija (barības vada sfinktera spazma), barības vada divertikuls (barības vada sieniņas maisveida izspiešanās uz āru);
  • dažas sistēmiskas slimības, piemēram, ir iespējama diabēta izraisīta halitoze;
  • deguna blakusdobumu iekaisums – akūts un hronisks sinusīts vai aizdegunes audzēji;
  • plaušu slimības – pneimonija, tuberkuloze, bronhektāzes (bronhu paplašinājumi); ieēstas vai ieelpotas vielas, ko daļēji izdala plaušas, piemēram, sīpoli vai ķiploki;
  • alkohola lietošana un smēķēšana;
  • medikamenti: antidepresanti, antihistamīna līdzekļi.

Diagnostika un ārstēšana

Diagnoze vienmēr ir atkarīga no iemesla, kas izraisa halitozi. Konsultējot pacientu, svarīga ir slimības vēsture un blakusslimības. Sākumā jānoskaidro, kāds ir pacienta dzīvesveids – vai viņš ēd regulāri, kāda ir diēta, vai ir kādi citi paradumi, piemēram, vai viņš smēķē vai regulāri lieto alkoholu. Ja nekas no minētā nav problēmas pamatā, tad jāturpina meklēt iemeslu, iespējams, veicot specifisku izmeklēšanu.

Šajā rakstā mēs lielāko uzmanību veltīsim sliktai elpai, kas rodas kuņģa un zarnu trakta problēmu dēļ. Ja ārsts uzskata, ka halitoze ir saistīta ar kuņģa un zarnu trakta slimībām, būs nepieciešama gastroenterologa konsultācija.

Galvenais iemesls – atviļņa slimība

Biežāk sastopamā problēma saistībā ar kuņģa un zarnu traktu, kas var izraisīt sliktu elpu, ir gastroezofageālā atviļņa slimība. Šī slimība rodas, ja pacientam ir kuņģa sulas atvilnis no kuņģa uz barības vadu. Cilvēks parasti sūdzas par dedzināšanu pakrūtē pēc ēšanas un guļot. Viņam var būt arī skāba garša mutē, biežas atraugas, kamola sajūta kakla rajonā, kas var radīt sāpes, kaut ko norijot, un neraksturīgs klepus, kas raisās no kakla rajona.

Slikta elpa rodas tāpēc, ka skābe paceļas līdz mutes dobumam, maina mikrofloru un savairojas baktērijas, kā arī tiek bojāti zobi un smaganas, kas pastiprina sliktu elpu. Lai diagnosticētu atviļņa slimību, jābūt iepriekš minētajiem simptomiem un jānoskaidro to izpausmes. Diagnozes noteikšanai ne vienmēr uzreiz nepieciešama augšējās endoskopijas veikšana, izņemot gadījumus, kad ir neskaidrs iemesls rīšanas traucējumiem.

Parasti ārsts ar pacientu ļoti detalizēti pārrunā diētu un dzīvesveidu. Ja sliktās elpas problēma ir mokoša, iespējams, ārsts nozīmēs skābi samazinošu līdzekļu kursu, kas varētu ilgt no divām līdz četrām nedēļām (lieto protonu sūkņa inhibitorus, piemēram, omeprazolu, pantoprazolu u.tml.). Ja simptomi pazūd, tālāka izmeklēšana nav nepieciešama. Jau minējām, ka atviļņa slimības ārstēšanā svarīgākais ir mainīt dzīvesveidu. Jāatmet smēķēšana, nedrīkst regulāri lietot alkoholu. Ja ir liekais svars, tas jāsamazina. Jāmaina arī ēšanas paradumi – jāēd mazām porcijām 4–5 reizes dienā, apmēram ik pēc trim stundām. Pēc ēšanas 2–3 stundas nedrīkst apgulties vai sportot, labāk pastaigāties.

Runājot par produktiem, ko ieteicams lietot uzturā un no kā atturēties, tie ir uzskaitīti tabulā. Galvenais ir atturēties no produktiem, kas paaugstina skābes daudzumu kuņģī.

Ieteicamie produkti Produkti, no kuriem jāizvairās
Apkaltēta kviešu maize, sausi cepumi Svaiga maize (rupjmaize, saldskābā maize, baltmaize), makaroni, pankūkas, tortes, pīrāgi, smalkmaizītes
Vārīta, tvaicēta vistas, tītara, teļa gaļa Trekna, stipra, asa sarkanā gaļa, konservi, desas, kūpināta gaļa, speķis
Liesas zivis - vārītas, tvaicētas Treknas zivis, žāvētas, vītinātas, ceptas zivis
Liess siers, svaigais siers Piens, kefīrs, biezpiens, sviests, biezpiena sieriņi, trekns krējums
Vārītas olas, tvaicēta omlete Ceptas olas
Vārīti dārzeņi (tostarp zupas): kartupeļi, burkāni, bietes, ziedkāposti, gurķi, salātu lapas Tomāti, redīsi, kāposti, ķiploki, sīpoli, skābenes, paprika. Visi konservētie, marinētie un sālītie dārzeņi
Ūdenī vārītas auzu pārslas, griķi, rīsi, amarants, kvinoja, polenta Zirņi, grūbas
Saldas ogas, arbūzi, saldi bumbieri, melones, mango Banāni, skābi augļi (skābi āboli)
Medus Piena šokolāde, halva, austrumu saldumi
Viegla tēja, negāzēts ūdens Gāzēts ūdens, gāzēti dzērieni, citrusu sulas, kafija, piparmētru tēja, kvass, alkoholiskie dzērieni
Olīveļļa Sarkanās, asās mērces, tomātu mērces, mārrutki, sinepes, pipari, majonēze, margarīns


Ārsts gastroenterologs noteiks, vai nepieciešama medikamentoza ārstēšana. Medikamentu izvēle, ārstēšanas kursa ilgums un devas ir atkarīgas no slimības smaguma pakāpes.

Vissmagākajos gadījumos, kad nepalīdz medikamenti, ir pieejama ķirurģiska terapija.

Trūces sekas

Vēl viens tipisks iemesls halitozei saistībā ar kuņģa un zarnu traktu ir barības vada trūce. Tā ir situācija, kad kuņģis ieslīd krūškurvī pa diafragmas atveri. Parasti šis stāvoklis nerada simptomus, bet pacientiem ar lielām trūcēm var attīstīties gastroezofageālā atviļņa slimība, un tas izraisa sliktu elpu. Biežākās sūdzības pacientiem ir lēkmjveidīgas gaisa atraugas pēc ēšanas. Noteikt diagnozi var ar augšējo endoskopiju, bet ne vienmēr izmeklējuma laikā var redzēt trūci. Viena no labākajām diagnostikas metodēm ir kuņģa rentgens ar kontrastvielu.

Ārstēšana ir tāda pati kā atviļņa simptoma gadījumā, ko aprakstījām iepriekš. Ķirurģiska ārstēšana ir nepieciešama, ja pacientam izveidojusies liela fiksēta trūce.

Saspringts barības vads

Trešais iemesls sliktai elpai ir barības vada ahalāzija. Tas ir motorikas traucējums, kad barības vada apakšējais sfinkters nespēj atslābt un tiek traucēta barības virzība no barības vada uz kuņģi. Šī slimība izpaužas ar apgrūtinātu ēdiena rīšanu. Gandrīz visiem pacientiem ir problēmas ar cietas barības norīšanu, bet lielai daļai ir grūtības norīt arī šķidru barību.

Tā kā ir traucēta ēdiena virzīšanās uz kuņģi, barība sāk rūgt un pūt barības vadā, tādējādi rodas slikta elpa. Pacientiem ir novērojamas arī sāpes krūtīs, vemšana. Diagnosticēt šo patoloģiju var ar rentgentizmeklēšanu ar kontrastvielu, kur redzams, ka barības vada peristaltika nespēj attīrīt to no kontrastvielas. Barības vads ir paplašināts.

Vēl viena nozīmīga diagnostikas metode ir augšējā endoskopija. Ar to var novērtēt barības vada gļotādu un izslēgt citas patoloģijas, tostarp dažādus veidojumus vai vēzi.

Ir pieejamas vairākas ārstēšanas metodes: gan medikamentozas, gan ķirurģiskas. Par piemērotāko lemj ārsts – gastroenterologs.

Kabata barības vadā

Retāk sastopams sliktas elpas iemesls ir barības vada divertikuls – barības vada sieniņā izveidojusies gļotādas kabatiņa. Ēšanas laikā barība sakrājas šajā kabatiņā, ēdiena atliekas fermentējas, un tas noved pie sliktas elpas.

To diagnosticē, vai nu veicot kuņģa rentgenu ar kontrastvielu, vai augšējo endoskopiju. Medikamentozā ārstēšana šādā gadījumā nav pieejama. Pacientam vajadzīgas endoskopiskas vai ķirurģiskas manipulācijas.

Iemesli ārpus kuņģa un zarnu trakta

Mutes dobuma problēmas. Ja, apskatot mutes dobumu, zobus un smaganas, ir redzams, ka zobi ir bojāti vai ir smaganu iekaisums, pacientam jāvēršas pie zobārsta un higiēnista. Biežāk slikta elpa, kas saistītas ar mutes dobuma problēmām, rodas, ja pacients neievēro elementāro higiēnu un barības daļiņas paliek zobu spraugās, kur tās sāk bojāties un izraisa baktēriju pavairošanos. Tas var novest pie smaganu iekaisuma (gingivīta), kas vēl vairāk pasliktina situāciju. Ārstēšana ir atkarīga no problēmas, un tā ir stomatologa kompetencē. Kā minējām, būtiskākā loma ir mutes dobuma higiēnai – tas nozīmē tīrīt zobus divas reizes dienā, izmantot zobu diegu un speciālus mutes dobuma skalošanas līdzekļus.

Deguna problēmas. Ja halitoze ir saistīta ar deguna problēmām, nepieciešams ausu, deguna, kakla ārsta konsultācija. LOR speciālists izmeklēs, vai pacientam nav sinusīta, aizdegunes slimību, un nozīmēs nepieciešamu ārstēšanu. Ja iemesls sliktai elpai ir sinusīts, visticamāk, būs jālieto antibiotikas vai jāveic deguna blakusdobumu skalošana. Ja ir citi nopietni iemesli, kā, piemēram, audzējs, tad par tālāku ārstēšanu lems onkologs.

Plaušu problēmas. Ja ārstam ir aizdomas, ka pacientam slikta elpa ir saistīta ar plaušu problēmām, nepieciešama pneimonologa konsultācija. Tālākā izmeklēšana un ārstēšana būs atkarīga no diagnosticētās slimības.

Dzīvesveids un higiēna

Svarīgākais ir nevis vienkārši ārstēt, bet tikt vaļā no sliktas elpas. Tam nepieciešams atbilstoši mainīt dzīvesveidu un ievērot higiēnu.

Atkarībā no halitozes iemesliem jāvēršas pie attiecīgā speciālista.

Ja, kontaktējoties ar tuvinieku, draugu, kolēģi, pamanāt, ka viņam ir slikta elpa, nekautrējieties par to pateikt. Jau minējām, ka visbiežāk cilvēks pats to nejūt un tāpēc par to nemaz nenojauš. Tomēr sliktas elpas iemesls var būt nopietna slimība, ko nepieciešams pēc iespējas ātrāk ārstēt. Tāpēc – kaunu pie malas! Iespējams, jūs ļoti palīdzēsiet, pasakot: “Klau, tev ir slikta elpa. Aizej, pakonsultējies ar ārstu, lai sirds mierīga!”

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: