eVeselībasPunkts

Ultrasonogrāfija grūtniecības laikā

Kas ir ultrasonogrāfija?

Ultrasonogrāfija ir vizuālās diagnostikas izmeklējums, ar kuru iespējams izmeklēt dažādu orgānu un audu struktūru. Šo metodi pielieto ne tikai dažādu slimību diagnostikā, bet arī grūtniecības laikā, lai izvērtētu augli (lokalizāciju, attīstību), placentu un iespējamās novirzes augļa attīstībā.

Ultrasonogrāfijā izmanto ultraskaņas viļņus, kas tiek vērsti uz audiem, savukārt audi tos absorbē un atstaro atpakaļ.

Ultrasonogrāfija grūtniecības laikā

Ultrasonogrāfija kā izmeklēšanas metode ir pilnīgi nekaitīga mātei un auglim, tieši tāpēc šī ir izvēles metode, kuru izmanto, novērtējot grūtniecību. Latvijas Ministru kabinets nosaka divus obligātus, valsts apmaksātus ultrasonogrāfijas izmeklējumus katrai grūtniecei (pirmo veic 11.–13. grūtniecības nedēļā un sešās dienās, savukārt otro ultrasonogrāfijas kontroli veic 20.–21. grūtniecības nedēļā un sešās dienās). Nepieciešamības gadījumā izmeklējumu veic biežāk, ja to rekomendē ārsts, un arī tad tas ir valsts apmaksāts.

Pirmā ultrasonogrāfijas izmeklējuma mērķis

Pirmā ultrasonogrāfijas izmeklējuma mērķis ir noteikt augļu skaitu, augļa izmērus, precizēt grūtniecības laiku un dzemdību termiņu, konstatēt augļa sirdsdarbību, laikus atklāt izteiktus strukturālus augļa defektus. Auglim tiek veikts pirmā trimestra skrīnings, lai noteiktu, kāds ir hromosomālu patoloģiju (Dauna sindroma, Patau sindroma vai Edvardsa sindroma) risks. Šis skrīnings sastāv no divām daļām: ultrasonogrāfijas un bioķīmiskajiem rādītājiem mātes asinīs.

Novērtējot augļa risku uz šīm patoloģijām, tiek ņemts vērā arī mātes vecums, jo risks pieaug līdz ar vecumu, tomēr tas nav noteicošais faktors. Ultrasonogrāfijas laikā tiek noteikti dažādi izmēri, piemēram, augļa garums no galviņas līdz astes kaulam, augļa kakla krokas biezums, deguna kaula esamība vai neesamība. Jānosaka arī bioķīmiskie rādītāji mātes asinīs (PAPP-A un brīvais ß-HCG). Asins analīzi ārsts liks veikt pirms vai pēc ultrasonogrāfijas izmeklējuma ar 2–3 dienu intervālu no izmeklējuma. Visus rādītājus apkopojot, tiek novērtēts Dauna, Patau vai Edvardsa sindroma attīstības risks.

Grūtnieces ar zemu risku turpina antenatālo aprūpi, kā paredz Latvijas Ministru kabineta noteikumi, savukārt vidēja un augsta riska grūtniecēm eksperti veic augļa papildu ultrasonogrāfiju, un pēc tās tiek lemts, vai nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Attēla precizitāte ir svarīga, tāpēc atkarībā no vizualizācijas, augļa stāvokļa un grūtnieces zemādas tauku slāņa šis izmeklējums var aizņemt daudz laika, jo ārsts rūpīgi veic izmeklējumu, kamēr ir iegūti visi nepieciešamie rādītāji. Ja kādu no rādītājiem nav iespējams izvērtēt adekvāti un korekti, tad grūtniece var tikt lūgta veikt izmeklējumu atkārtoti dažas dienas vēlāk.

Otrā ultrasonogrāfijas izmeklējuma mērķis

Otrajā izmeklējumā veic rūpīgu augļa anatomisko izvērtējumu, jo šajā laikā tam ir attīstījušās visas orgānu sistēmas un ekstremitātes, tām atlicis tikai augt. Ārsts novērtē, vai ir notikusi pareiza augļa anatomiska attīstība, vai tā izmēri atbilsts noteiktajai grūtniecības nedēļai, tiek mērīts augļa garums, svars, kustību daudzums, muskulatūras tonuss, augļūdens daudzums. Visi minētie rādītāji ir svarīgi, lai spriestu par to, kā norit grūtniecība.

Savukārt, lai spriestu par gaidāmo dzemdību gaitu, tiek apskatīta placentas atrašanās vieta – vai tā ir novietota augstu vai zemu, kādā pozīcijā atrodas auglis – vai tas guļ ar galviņu uz leju, uz augšu vai ieslīpi.

Ja dažādu iemeslu dēļ netika veikts pirmā trimestra skrīnings, tad ārsts veic otrā trimestra skrīningu, izmantojot ultrasonogrāfijas mērījumus un bioķīmiskos rādītājus mātes asinīs (α-fetoproteīns, ß-HCG, brīvais estriols).

Šajā laikā topošajiem vecākiem ir iespēja noskaidrot, vai gaidāmais bērniņš ir meitene vai zēns, ja vien viņš nav izlēmis to slēpt no vecākiem, aizgriežoties vai novietojot priekšā kājas vai rokas.

www.freepik.com

Kad nepieciešams veikt papildu ultrasonogrāfijas izmeklējumus

Visbiežāk papildu izmeklējumi tiek veikti pēc ārsta nosūtījuma. Reizēm ārsts iesaka veikt trešo ultrasonogrāfiju, tuvojoties dzemdību termiņam, ap 34.–36. grūtniecības nedēļu, lai pārliecinātos, vai auglim viss ir kārtībā.

Papildus ultrasonogrāfijas izmeklējums jāveic, ja:

  • ginekologs vizītes laikā, mērot grūtnieces vēdera augstumu, konstatē neatbilstību augļa izmēriem un grūtniecības nedēļai. Izmeklējuma laikā ārsts izvērtē augļa augšanu. Ja viņš konstatē augļa augšanas aizturi, tad ultrasonogrāfiju turpmāk veic ik pēc divām nedēļām;
  • auglis atrodas ar galviņu uz augšu jeb tūpļa guļā. Ārsts 36. grūtniecības nedēļā veic izmeklējumu atkāroti un, ja auglis vēl joprojām atrodas tūpļa guļā un ja tas ir iespējams, piedāvā veikt augļa apgrozīšanu ultrasonogrāfijas kontrolē;
  • grūtniecei sākusies asiņošana un radušās velkošas sāpes vēdera lejasdaļā. Šīs pazīmes var liecināt par sākušos spontānu abortu (līdz 21. nedēļai un sešām dienām) vai priekšlaicīgu dzemdību draudiem (sākot no 22. nedēļas);
  • grūtniece nejūt augļa kustības (katrai grūtniecei, sākot no 28. nedēļas, obligāti jājūt augļa kustības vismaz dažas reizes dienā). Šādā gadījumā bieži pietiek ar augļa sirds darbības izklausīšanu, tomēr nereti ārsti izvēlas veikt arī ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Ieteikumi

Ultrasonogrāfijas metode ir nekaitīga auglim, tomēr ginekologi neiesaka veikt nevajadzīgi daudz ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Veicot ultrasonogrāfiju augļa agrīnā attīstības posmā, var neredzēt augli vai nesaklausīt tā sirdsdarbību, kas var radīt lieku stresu grūtniecei, savukārt vēlīnā tā attīstības posmā izmeklējumus iesaka veikt tikai pēc ārsta norādēm. Tomēr katrai grūtniecei jāvadās pēc savām sajūtām, apdomājoties, vai izmeklējums tiešām ir nepieciešams.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: